Latvijā ir 13 ar amonija nitrātu saturoša mēslojuma biznesu saistīti objekti
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sagatavojis Latvijā izvietoto paaugstinātas bīstamības objektu (PBO) aktualizētā saraksta projektu, kurā iekļauti arī 13 ar amonija nitrātu saturoša mēslojuma biznesu saistīti objekti.
VUGD preses pārstāve Agrita Vītola aģentūrai LETA skaidroja, ka informāciju par PBO katru gadu apzina un aktualizē, kā arī līdz 20.janvārim VUGD iesniedz dažādas institūcijas, iestādes un komersanti - Valsts vides dienests, VAS "Latvijas dzelzceļš", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un citas.
VUGD izvērtē iesniegto informāciju un sagatavo PBO sarakstu iesniegšanai Ministru kabinetā.
Kā ierasts, visi šie objekti ir iekļauti Ministru kabineta noteikumu projektā un tieši 3.augustā Iekšlietu ministrijas (IeM) mājaslapā ir publicēts jaunākais saraksta projekts. Tagad sabiedrības pārstāvji IeM var rakstiski iesniegt viedokli, iebildumus un priekšlikumus par sagatavoto sarakstu.
Saskaņā ar jaunāko projektu, kas tiek virzīts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, paaugstinātas bīstamības objekti atbilstoši konkrētiem kritērijiem sadalīti A, B un C kategorijās. A kategorijā, piemēram, ir dažādi naftas un gāzes termināli, rūpnīcas, noliktavas un hidroeletrostacijas. Savukārt C kategorijā ietilpst, piemēram, Latvijā izvietotās degvielas uzpildes stacijas.
Saraksta projekts liecina, ka Latvijā ir 13 objekti, kuros drīkst darboties ar amonija nitrātu saturoša mēslojumu. Tāpat ir viens objekts, kurā drīkst operēt ar amonija nitrātu.
SIA "Baltic Agro" Ozolnieku novadā, Cenu pagastā savā objektā vienlaikus drīkst darboties ar amonija nitrātu saturošiem mēslojumiem līdz 11 400 tonnām.
Elejā izvietotā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" drīkst vienlaikus rīkoties ar līdz 8000 tonnām amonija nitrātu saturoša mēslojuma. Elejā atrodas arī "Scandagra Latvia" piederoša noliktava, kurā vienlaikus drīkst rīkoties ar amonija nitrātu saturošiem mēslojumiem līdz 4800 tonnām. "Latraps" piederošais objekts Madonā drīkst darboties ar amonija nitrātu saturošu mēslojumu līdz 1250 tonnām.
Rīgā, Uriekstes ielā izvietotais SIA "Riga fertilizer terminal" minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas komplekss vienlaikus drīkst operēt ar amonija nitrātu saturošiem mēslojumiem līdz 135 040 tonnām.
Liepājā, Grīzupes ielā SIA "NPK Expert" piederošā minerālmēslu ražotne vienlaikus drīkst darboties ar minētajiem mēslojumiem līdz 5000 tonnām.
Rēzeknē uzņēmumam "Linas agro" piederošajā noliktavā vienlaikus drīkst darboties ar amonija nitrātu saturošiem mēslojumiem līdz 4800 tonnām, savukārt Skrundā "Linas agro" objektā - ar amonija nitrātu saturošiem mēslojumiem līdz 150 tonnām.
AS "Rēzeknes dzirnavnieks" Rēzeknē vienlaikus drīkst darboties ar minēto mēslojumu līdz 613 tonnām.
SIA "Agrochema Latvia" objektā Iecavas novada Dzimtmisā vienlaikus drīkst operēt ar amonija nitrātu saturošiem mēslojumiem līdz 1200 tonnām. Savukārt SIA "Maiks" objektā drīkst operēt ar amonija nitrātu saturošu mēslojumu līdz 1240 tonnām. Tāpat Tukumā SIA "Paleo Tukums" piederošajā objektā drīkst darboties ar amonija nitrātu saturošu mēslojumu līdz 657 tonnām, bet Tukumā "Baltic Agro" piederošajā objektā - līdz 1000 tonnām.
PBO sarakstā ir iekļauta arī uzņēmumam SIA "Sprādziens" piederošā noliktava Sauriešos, kur drīkst operēt ar amonija nitrātu līdz 60 tonnām, kā arī sprāgstvielām līdz 25 tonnām. VUGD pārstāve aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējā pārbaudē šajā noliktavā konstatētas organizatoriska rakstura nepilnības, kas nerada bīstamību. Tāpat nākamgad šajā objektā paredzētas mācības.
Jau ziņots, ka VUGD atbilstoši savai kompetencei regulāri pārbauda PBO, tostarp, amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātājus, taču pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti.
Tāpat vēstīts, ka Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.