Neskatoties uz to, ka no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvija ieņem 18.vietu digitalizācijas ieviešanā, Latvijas uzņēmumiem novērota stabila attīstība mākslīgā intelekta risinājumiem, aģentūru LETA informēja valodu tehnoloģijas uzņēmuma "Tilde" un elektroierīču ražotāja "Huawei" eksperti.
"Tildes" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš pauda - ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, patlaban arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai.
Kauliņš stāstīja, kam Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests informāciju tehnoloģijas (IT) un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos.
Savukārt klientu apkalpošanas jomā patlaban tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem, viņš atklāja.
Kā uzsvēra Kauliņš, arī Latvijā novērota tendence, ka klientu apkalpošanai tiek izmantoti gan virtuālie asistenti - čatboti, kas sniedz atbildes un uzziņas, gan runas atpazīšanas, gan sintēzes tehnoloģijas zvanu centru produktivitātes celšana.
Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmumi un arī valsts pārvaldes iestādes ir atvērtas inovatīvām idejām un jaunām pieejām,tomēr ir skaidrs, ka iespējas, ko var sniegt mākslīgais intelekts, pilnais potenciāls vēl netiek izmantots.
"Līdzīgi kā ar jebkurām pārmaiņām, daudzi uzņēmumi joprojām baidās riskēt, jo trūkst izpratnes par tehnoloģiju iespējām un ierobežojumiem. Svarīgi saprast, ka mākslīgā intelekta risinājumi pastāvīgi attīstās, un to kvalitāti lielā mērā nosaka apmācību datu pieejamība, kurus savukārt nereti iespējams savākt tikai lietojot šīs tehnoloģijas," atzina Kauliņš.
"Huawei Technologies" vadītājs Baltijā Rikijs Čens pauda pārliecību, ka bez mākslīga intelekta nākotnē nedarbosies neviens uzņēmums. "2025.gadā 86% pasaules uzņēmumu izmantos mākslīgo intelektu savā ikdienas darbā, un visi uzņēmumi izmantos mākoņpakalpojumus. Tāpat 85% uzņēmumu lietojumprogrammu atradīsies "mākonī", un datu izmantošanas apjomi pieaugs par aptuveni 80%," prognozēja Čens.
Viņš piebilda, ka uzņēmumi visā pasaulē aizvien vairāk automatizē procesus un sāk izmantot mākslīgo intelektu, tomēr, lai iegūtu vairāk no tā, ko tehnoloģijas spēj sniegt, uzņēmējiem jāsāk ar izpratnes veidošanu darbinieku un sabiedrības vidū.
Pēc Čena sacītā, finanšu nozarē tiek ieviestas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, un tuvākajā nākotnē finanšu uzņēmumos var sākties aktīva automatizācija.
"Nākotnē mākslīgais intelekts spēs paveikt aizvien sarežģītākus darbus, ļaujot cilvēkiem vairāk pievērsties kritiskai datu izvērtēšanai," sacīja Čens.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas tehnoloģiskā attīstība norit pakāpeniski, tomēr lielāku atspērienu eksperti prognozē tikai tad, kad palielināsies izpratne par tehnoloģiju potenciālu un reālajām izmantošanas iespējām.
LETA jau ziņoja, ka, pēc ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātiem par 2020.gadu, Latvijas digitālā konkurētspēja, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par trīs vietām un ierindojas 18.vietā. Vislabākā digitālā attīstība un konkurētspēja noteikta Somijai, kurai seko Zviedrija un Dānija.