Ar topošā sociālā tīkla smartriga.lv palīdzību plānots rosināt cilvēkus veidot tehnoloģiski attīstītāku, ilgtspējīgu un sadarboties tendētu sabiedrību, "Lietu interneta Latvijas padomes" izveidei veltītajā preses konferencē sacīja tās dalībnieks Edgars Raginskis.
"Lietu interneta Latvijas padomes" mērķis ir izveidot Rīgu par tā saukto gudro pilsētu, kurā ar aktīvu sabiedrības līdzdalību norisinātos pakāpeniska, bet intensīva tehnoloģiju attīstība, kas būtu vērsta ne tikai uz katra indivīda komforta, bet arī uz visas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu.
"Lietu interneta Latvijas padomē" darbojas Nīderlandes inovāciju un mediju teorētiķis Robs van Kranenburgs, komponists un žurnālists Raginskis, mārketinga speciālists Gints Kauniste un jauno mediju mākslinieki Andris Vētra, Anna Trapeniece un Agnese Bite.
"Padome ir veidota kā tīkla iniciatīva, tā nav organizācija vai struktūra. Līdz ar to padome ir atvērta jebkuram interesentam, un tā darbosies interneta vietnē "www.smartriga.lv"," paskaidroja Bite.
Gan dalība, gan reģistrācija padomē būs virtuāla. Interneta vietne ir tikko izveidota un tuvāko pāris mēnešu laikā mājaslapai vajadzētu iegūt konkrētas aprises, piebilda Vētra.
Padomes un interneta vietnes izveidotāji uzsvēra, ka cilvēkiem būtu lietderīgi sadarboties ne tikai savā starpā, bet arī ar tehnoloģiskajiem risinājumiem un jauninājumiem.
"Cilvēki ikdienā saskaras ar lielu datu apjomu un informāciju, un ir nepieciešams šo informāciju izmantot sabiedrības vajadzību apmierināšanai," teica van Kranenburgs.
Mājaslapa ir iecerēta kā sociālais tīkls, kurā var reģistrēties ikviens interesents, kas vēlas dalīties ar idejām un informāciju par to, kā ekonomiskāk, ergonomiskāk un efektīvāk izmantot tehnoloģijas dzīves kvalitātes uzlabošanā.
"Ir redzams, ka tehnoloģijas ļoti veiksmīgi tiek izmantotas kā novērošanas un kontroles mehānisms, taču tikpat labi tās varētu likt lietā, lai vienkāršotu cilvēku dzīvi un ekonomētu jebkāda veida resursus," atzīst jaunie mākslinieki. Kā veiksmīgus piemērus tepat Rīgā viņi min e-talona norēķinu sistēmu, biļešu automātus un iespēju par iebraukšanu Vecrīgā vai automašīnas novietošanu autostāvvietā norēķināties ar īsziņu.
Preses konferences laikā vairākkārt izskanēja tādi jēdzieni kā "gudrās lietas" un "gudrās pilsētas", piemēram, kad priekšmeti ir elektroniski savienoti ar īpašnieka telefonu un tas ļauj ar īsziņas palīdzību noorganizēt, ka, piemēram, cilvēku mājās gaida silta vanna. Preses konferencē izskanēja ierosinājums par tādu inovāciju kā "gudrā satiksme", kad luksofori tiek regulēti ar sensoru palīdzību, kas fiksētu, cik daudz mašīnu atrodas krustojumā, un pēc šī rādītāja organizētu luksofora signālu degšanas laiku.
Šāds projekts veiksmīgi darbojas Nīderlandē un citur Eiropā, un nereti tas izpaužas nevis kādas jau esošas pilsētas pārveidē par "gudro pilsētu", bet gan jaunas pilsētas būvniecībā, stāstīja projekta idejas autori.
"Tomēr tās nav tikai urbānas lietas. Tehnoloģijas arīdzan var tikt izmantotas lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, tāpēc nevar teikt, ka minētā attīstība skars tikai pilsētas, tādējādi palielinot plaisu starp pilsētām un laukiem," piebilda Vētra.
"Eiropas Savienība aktīvi atbalsta idejas, kas vērstas uz tehnoloģiju izmantošanu cilvēku ērtībai un labsajūtai, un par šiem jautājumiem noteikti tiks diskutēts arī valstiskā līmenī. Taču kālab gaidīt iniciatīvu "no augšas", ja cilvēki paši savā starpā var apspriest idejas un meklēt risinājumus, kā inovācijas padarīt noderīgas arvien plašākam sabiedrības lokam," teica semināra dalībnieks Gints Kauniste.
"Projekts ir tikko sācies, tālab par konkrētiem termiņiem runāt ir pāragri. Taču ir skaidrs, ka process būs ilglaicīgs," norādīja Bite.