Zaļā partija: Līdz situācijas stabilizācijai jāaptur reģionālā un pārējās reformas

© Kaspars Krafts/F64

“Dēļ koronovīrusa Covid19 Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, ko valdība pagarināja līdz 2020. Gada 12.maijam. Tas nozīmē strauju ekonomikas lejupslīdi vēl vairāk kā mēneša garumā un ekonomikas stagnāciju uz nenosakāmu laika periodu. Arī pēc ārkārtas situācijas atcelšanas prioritāri valdībai būtu jādomā par novārdzinātās ekonomikas atveseļošanu un precīzi mērķētu līdzekļu novirzi, tādēļ Latvijas Zaļās partijas (LZP) valde uzskata, ka nekavējoties ir jāaptur gan administratīvi teritoriālā reforma (ATR), gan citu valsts līmeņa reformu īstenošana”, informē Edgars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs.

Ir ciniski koronovīrusa izraisītās krīzes aizsegā parlamentā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kabinetos turpināt novada karšu pārzīmēšanu. Pašvaldību iespējas piedalīties jauno ATR priekšlikumu izvērtēšanā un apspriešanā ierobežotas ne tikai dēļ koronovīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, bet arī dēļ tā, ka pašvaldību spēki tiek veltīti, lai maksimāli palīdzētu saviem iedzīvotājiem.

Vērojot valdības darbu ārkārtas situācijā, redzam cik liela nozīme operatīvai palīdzības sniegšanai ir iedzīvotājiem pietuvinātām vietvarām, kur lieliski pārzina savu cilvēku vajadzības. Kamēr valdībā joprojām nav izveidots vienots profesionāļu centrs ārkārtas situācijas pārvaldībai, pieņemtie lēmumi uzņēmējdarbībai bieži vien ir pat kaitnieciski, tikmēr pašvaldībās rīkojās nekavējoties. Piemēram tieši LZP pārstāvju vadītajās pašvaldībās tika pieņemti pirmie lēmumi par dažādiem modeļiem skolēniem brīvpusdienām atvēlētās naudas novirzīšanai ģimenēm, kurām tas visvairāk nepieciešams. Neskatoties uz valdības locekļu - finanšu ministra J.Reira (JV) un I. Šuplinskas (JKP) pausto kritiku par “pusdienu naudas” izmaksu naudā uz vecāku kontiem vai izsniegšanu atprečošanas kartēs, uzskatām, ka gan šajā, gan citos gadījumos valdības locekļiem pilnībā jāuzticas pašvaldībām.

Atteikšanās no visa veida reformām nav nekas unikāls - šādu lēmumu pieņēmusi arī Eiropas Savienības lielvalsts Francija, lai spēkus un līdzekļus koncentrētu primāro valsts funkciju uzturēšanai un valsts atveseļošanai pēc krīzes. Latvijai priekšā grūts laiks, tāpēc aicinām netērēt valsts un pašvaldību resursus tur, kur potenciālie ieguvumi nav zināmi.

Svarīgākais