Ministrs: Sociālajiem partneriem nav pārmetumu par nākamā gada budžetu
No sociālo partneru puses pārmetumi par nākamā gada budžetu nav dzirdēti, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
"Neesmu dzirdējis [pārmetumus] no sociālo partneru puses. Mēs esam izgājuši visu procedūru, sākot ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kas sastāv no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem. Tātad visi sēžam pie viena galda, (...) diskutējam un pieņemam lēmumus. Šādas sēdes šogad bija divas reizes," sacīja ministrs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka sēdes ar arodbiedrības pārstāvjiem notiek arī nozaru ministrijās, gatavojot budžetu.
"Tāpēc es nevaru teikt, ka būtu bijušas kādas īpašas neieklausīšanās," sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka Saeima skata 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketes. Saeimas sēde trešdien, 13.novembrī, ilga 14 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Šajā laikā deputāti paguva izskatīt tikai 10 no 28 budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem.
Saeima ceturtdien plkst.9 turpinās darbu pie 2020.gada budžeta projekta un to pavadošo likumu paketes. Tostarp Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", plānojot no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu.
Pret šo ieceri iepriekš asi iebilda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns aģentūrai LETA sacīja, ka Labklājības ministrijas iecere mainīt bezdarbnieku pabalsta izmaksu apmēru un ilgumu ir pretrunā ar darbinieku interesēm un devalvē sociālo iemaksu principu, jo tiek radīta situācija, kad daļai darbinieku, pie pilnīgi vienādām sociālajām iemaksām, bez jebkāda pārejas perioda samazinās pabalsta apmērs
"Tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari," sacīja Baldzēns, kā vienu no galvenajām problēmām saistībā ar bezdarbnieku pabalsta sistēmas grozījumiem minot pārejas perioda neesamību, kas nozīmē, ka persona, kura ir pieteikusies bezdarbnieku pabalstam 31.decembrī, saņems radikāli atšķirīgu bezdarbnieku pabalstu salīdzinājumā ar kādu, kas pieteicies pabalstam 1.janvārī. Savienība esot mudinājusi veidot pārejas periodu, lai izvairītos no "šādas nenormālības".