Caur cilvēktiesību izglītību pilnveido jauniešus

 
IZGLĪTOJAS DAROT. Biedrības Lux Viridia īstenotā jauniešu apmaiņas projektā Brīvprātīgais darbs kā tilts starp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mūsdienu sabiedrību, daudz darbojoties praktiski, jauniešiem bija iespēja papildināt esošās un iegūt jaunas zināšanas un prasmes saskarsmē ar cilvēkiem ar invaliditāti, uzzināt par brīvprātīgā darba līdzdalības sistēmas pilnveidi darbā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mūsdienu sabiedrības informēšanu par šādu cilvēku esamību, izmantojot dažādas interaktīvas formas ©Publicitātes foto

Caur formālo izglītību mēs apgūstam daudz noderīgu pamatprasmju, bet neformālā izglītība ļauj pilnveidot dažādas personības šķautnes un paplašina cilvēka zināšanu horizontu. Kritiskā domāšana, iecietība, līdzdalība, konfliktu risināšana, empātija, sava viedokļa argumentēšana – šādas iezīmes ir daļa no mūsdienu cilvēkam nepieciešamā ikdienas prasmju komplekta. Lai veicinātu šo prasmju stiprināšanu jauniešu vidū, pirms trīs gadiem aizsākās projekts Jaunatne par cilvēktiesībām!, kura mērķis, izmantojot izglītību cilvēktiesību jomā, ir veicināt demokrātisko vērtību, pamattiesību, starpkultūru sapratnes un aktīvas pilsonības pamatprincipu aktualizēšanu jauniešu vidū, kā arī ar neformālās izglītības metodēm izglītot jauniešus par vienlīdzību, iecietību, ne diskrimināciju.

Pirms trīs gadiem - 2016. gada decembrī - tika aizsākts programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā stratēģiskās partnerības ilgtermiņa projekts Jaunatne par cilvēktiesībām!. Šo ilgtermiņa projektu īsteno septiņas programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā nacionālās aģentūras: no Latvijas (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra), Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Beļģijas/Flandrijas, Horvātijas un Slovākijas. Projekts noslēgsies šā gada decembrī.

Ieguldījums izaugsmē

«Lai arī cilvēktiesību jautājumi ir viena no prioritārajām tēmām programmā Erasmus+, tomēr daudzi jaunatnes darbinieki nebija apmācīti, nebija gatavi par šo tēmu plašāk runāt ar jauniešiem, lai gan jaunajiem cilvēkiem šie cilvēktiesību jautājumi šķita saistoši. Arī notikumi Eiropā pēdējos gados, kas aktualizējuši radikalizācijas viļņus jauniešu vidū, lika sarosīties nacionālajām aģentūrām un vienoties par kopīga atbalsta sniegšanu jaunatnes jomā strādājošajiem, lai viņi pilnvērtīgi ar jauniešiem varētu diskutēt par cilvēktiesību jautājumiem, palīdzēt jauniešiem attīstīt kritisko domāšanu, prasmi paust savu viedokli, domāt patstāvīgi, izprast demokrātijas principus un diskutēt par strīdīgiem jautājumiem. Neformālā izglītība palīdz jauniešiem runāt, diskutēt, pašiem iejusties dažādās situācijās, kad

Caur šo pieredzi viņi veido savu viedokli par pieņemamiem un nepieņemamiem uzvedības modeļiem, attīsta savas vērtības un nākotnes situācijās skolā, ārpus tās būs zinošāki, kā rīkoties, ievērojot citu tiesības, un kā parūpēties par sevi. Caur cilvēktiesību izglītību cilvēki kļūst kompetentāki,» ir pārliecināta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) mācību vadītāja Nataļja Gudakovska, piebilstot, ka projektam ir vairākas mērķauditorijas. Pirmā: jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem. «Šajā vecuma posmā jaunais cilvēks veidojas par personību, tāpēc ir tik būtiski ieguldīt viņa pilnveidē,» secina N. Gudakovska. Otra mērķauditorija ir jaunatnes darbinieki, kas projekta ietvaros piedalās mācībās, lai gūtu jaunus iespaidus, atziņas, metodes, kā veidot izglītojošas aktivitātes jauniešiem cilvēktiesību jomā. Trešā mērķgrupa - mācību vadītāji, kas tiek sagatavoti darbam ar jaunatnes darbiniekiem, sociāliem pedagogiem, jauniešiem, skolotājiem. Ceturtā grupa - nacionālo aģentūru darbinieki, nodrošinot viņiem arī apmācības, lai pēc tām viņi spēj kvalitatīvi konsultēt organizācijas, kas vēlas iesniegt projektus par cilvēktiesību tēmu Erasmus+ programmā.

«Viens no projekta mērķiem ir stiprināt jaunatnes darba kvalitāti, lai jaunatnes darbinieki mācētu strādāt ar cilvēktiesību jautājumiem, tajā pašā laikā caur šo projektu ir vēlme aktualizēt cilvēktiesību tēmu visā Erasmus+ programmā kopumā, nodrošinot vēl labāku atbalstu organizācijām, lai taptu arvien kvalitatīvāki projekti.»

Barjeras un aizspriedumi

Pēc dažiem mēnešiem projekts nonāks finiša taisnē. Šo trīs gadu laikā paveikti vairāki apjomīgi darbi. Pirmkārt, katrā dalībvalstī tika veikts pētījums, lai saprastu, kas ir tās iestādes, kas nodrošina cilvēktiesību izglītību jaunatnes darbiniekiem. Izrādījās, ka Latvijā šāds piedāvājums ir ļoti niecīgs un neregulārs. Tika secināts, ka pieejamo materiālu latviešu valodā arī ir ļoti maz. Otrkārt, tika apzināti tie karstākie temati, par ko Latvijā itin bieži izvēršas dažādas diskusijas, piemēram, latviešu un krievvalodīgo jauniešu savstarpējā saskarsme, aizspriedumi pret cilvēkiem ar invaliditāti. «Sapratām - ja tiek nodrošina vide un apstākļi, kur viņiem satikties, piemēram, iesaiste kādā projektā, barjeras un stereotipi ātri vien izplēn. Jaunieši ir atvērti sadarbībai, un, tikai esot kopā vienam ar otru, jauniešiem arī veidojas savs redzējums, izpratne par lietām, par kurām, ļoti iespējams, viedokli viņi bija pirms tam pārņēmuši no pieaugušajiem,» norāda N. Gudakovska.

Kad katrā valstī bija veikts šis izpētes darbs, kopā sanāca 17 cilvēktiesību izglītības eksperti, kas izstrādāja mācību programmas mācību vadītājiem un nacionālo aģentūru darbiniekiem, kā arī sniedza rekomendācijas formālās izglītības iestādēm, kā jēgpilni iekļaut cilvēktiesību jautājumus programmās, ko viņi piedāvā jaunatnes darbiniekiem. Pēc tam sekoja mācības nacionālo aģentūru darbiniekiem, mācību vadītājiem, kas savukārt savas zināšanas tālāk nodeva jaunatnes darbiniekiem, kuriem pēc tam bija jāizstrādā un jārealizē projekti par cilvēktiesību tēmu, kur tiek iesaistīti jaunieši.

Par saliedētu sabiedrību

«Oktobra beigās Igaunijā tiksies visas projekta dalībvalstis un visiem klātesošajiem tiks prezentētas rekomendācijas, kā nākotnē stiprināt cilvēktiesību jautājumus jaunatnes darbā un programmā Erasmus+, lai šī projekta iestrādēm būtu turpinājums un mūs sadzirdētu politikas veidotāji,» stāsta N. Gudakovska.

«Varbūt ļoti ideālistisks sapnis, bet, ja mēs esam atvērtāki viens otram, mēs kļūstam saliedētāki, draudzīgāki, izvēlamies dialogu, ne radikālas izpausmes. Tas būtu pats lielākais projekta panākums nākotnē. Ceram, ka caur cilvēktiesībām mēs veidojam jauniešus par personībām, ar saviem uzskatiem un vērtībām, attīstām viņos kompetences, kas palīdzēs viņiem gan sadzīvē, gan veidojot karjeru, gan esot aktīviem pilsoņiem.»

 

Rīgas namu pārvaldnieks