Advokāts neiztur prokurora un tiesas spiedienu

© F64 Photo Agency

Prokurors Juris Juriss un tiesa uz Aivara Lemberga advokātu Raimondu Krastiņu ir izdarījuši bezprecedenta spiedienu viņa debašu runas laikā, secina Neatkarīgā, noklausoties pēdējo triju tiesas sēžu audioierakstus t.s. Lemberga prāvā.

Kā jau Neatkarīgā ziņoja, R. Krastiņš pirms 25. jūnija tiesas sēdes vērsās ar iesniegumiem Rīgas apgabaltiesā un Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP), kuros negaidīti paziņoja, ka veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt Aivara Lemberga aizstāvību un lūdz apturēt viņa darbību advokatūrā. Pat advokāta klients - Aivars Lembergs - par šādu advokāta lēmumu uzzinājis tikai tiesas zālē.

Pamazām noskaidrojas šīs negaidītās advokāta rīcības apstākļi.

Vairāki iemesli

Kā Neatkarīgajai apstiprināja LZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, padomei nosūtītajā iesniegumā R. Krastiņš lūdzis uz laiku apturēt viņa advokāta pilnvaras, bet, ja tas nav iespējams, tad atskaitīt no advokatūras. LZAP R. Krastiņa iesniegumu sola izskatīt nākamajā padomes sēdē, kas notiks šā gada 20. augustā. Ārkārtas sēde R. Krastiņa iesnieguma dēļ netikšot sasaukta.

Kā iepriekš Neatkarīgajai norādīja A. Lembergs, advokāta veselības problēmas varētu būt tikai viens no iemesliem uz laiku apturēt savu darbību advokatūrā. A. Lembergs vērsa uzmanību uz prokuroru un tiesas radīto spiedienu un stresu, ar kādu advokāts ik brīdi sastopas Rīgas apgabaltiesas sēžu zālē, pildot savus profesionālos pienākumus.

Noklausoties pēdējo triju tiesas sēžu audioierakstus, Neatkarīgā konstatē, ka tās nepārprotami advokātam radīja milzu stresu.

Kriminālprocesa likuma 505. pantā nepārprotami teikts: «Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.» Vienīgais ierobežojums debašu runai noteikts 506. pantā: «Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.»

Jurisa faktors

Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi: ja uz tiesas sēdi ieradies prokurors Juris Juriss, tad aizstāvju darbs tiesas zālē tiks būtiski traucēts.

Tā notika arī 19. jūnija tiesas sēdē. Tiesas sēdes sākumā R. Krastiņš pieteica lūgumu: «Tā kā cietušie un liecinieki jau gadus trīs nav apmeklējuši šo tiesas zāli, tādējādi nevienam nekāds ļaunums netiks nodarīts, ja process tiks filmēts. Lūdzu atļauju procesu filmēt.»

Savu vēlmi ļaut viņam filmēt tiesas procesu advokāts pamatoja: «Sakarā ar to, ka daži aspekti no šajā procesā notiekošā tiek vērtēti ārpus šīs tiesas zāles un, cik zinu, tiks vērtēti arī ārpus šīs tiesas sēdes. Lai būtu objektīvs priekšstats par tiesas sēdi, lūdzu atļauju personīgi man filmēt ar nelielu amatieru kameru.»

Vienīgais, kurš pret to iebilda, kā jau ierasts, bija J. Juriss: «Tā kā šis jautājums jau ir skatīts un pamatoti noraidīts, un nekādu pamatotu motivāciju nedzirdējām, bija tikai pieņēmumi un varbūtības, ka kaut kas kaut kur tiks skatīts, nav saprotams, ko advokāta kungs mēģina pateikt.»

Tiesnesis Boriss Geimans, kā vienpadsmit tiesvedības gadu laikā jau ierasts, lēma, ka prokurora iebildumi ir pamatoti un lūgums noraidāms.

Tiesa vēlēja advokātam turpināt debašu runu.

Liedz analizēt prokuroru teikto

Tiesas sēdes divdesmit ceturtajā minūtē B. Geimans pārtrauca R. Krastiņa debašu runu: «Ja jūs domājat, ka dažas (Jāņa) Blaževiča sniegtās liecības var atspēkot prokuroru apsūdzību, jūs varat norādīt uz šīm liecībām, bet kāpēc jūs visu laiku analizējat prokuroru teikto? Tas nav jūsu pienākums. Tādā veidā jūs nevarēsiet aizstāvēt savu klientu. Notiek procesa vilcināšana. Lūdzam ņemt to vērā!»

R. Krastiņš: «Jā, paldies, es ņemšu to vērā. Ņemot vērā jūsu norādes, ka es neko nedrīkstu runāt par prokuroru rīcību un drīkstu runāt tikai par apsūdzību, es vēlos jums pateikt to visu pārformulējot, ka no Jāņa Blažēviča liecībām ir redzams, ka Jānis Blažēvičs nekad nav sniedzis tādas liecības par to, kas ir apgalvots apsūdzībā, proti, ka Aivars Lembergs esot radījis Jānim Blažēvičam draudus neizsniegt SIA Puses komercdarbībai vajadzīgās atļaujas.»

R. Krastiņam atļāva debašu runu turpināt, līdz tiesas sēdes četrdesmit ceturtajā minūtē viņš atkal saņēma piezīmi no B. Geimana, ka advokāts turpina pārlieku pieminēt prokuroru apgalvojumus. «Izmantojiet liecības tikai sava viedokļa argumentācijai,» norādīja tiesnesis. Tad B. Geimans pārmeta R. Krastiņam, ka advokāts savā debašu runā, analizējot apsūdzībā pieminētos A. Lemberga draudus, atkārtojoties.

Šajā brīdī R. Krastiņa pārmācīšanai pieslēdzās arī J. Juriss. Viņš skaļi sauca savu 11 tiesāšanās gadu laikā bieži teikto sakramentālo frāzi: «Acīmredzama kriminālprocesa novilcināšana, kas šeit notiek.»

B. Geimans turpināja advokātu pratināt: «Vai jūs par to jau nerunājāt?»

«Šī ir pirmā reize, kad savā aizstāvības runā es runāju par šo draudu. Juriss apgalvo, ka Irina Kauke runājusi. Es nekad aizstāvības runā neesmu runājis par šo amatu un draudu. Nekad,» tiesai skaidroja advokāts.

Tiesa izsludināja 10 minūšu pārtraukumu.

Apšauba advokāta kvalifikāciju

Atgriežoties no pārtraukuma, B. Geimans teica: «Advokāt, ja jūs vēlaties runāt par to, ka Lembergam .. Lūdzu, neatkārtojieties.»

Arī J. Juriss nelikās mierā: «Mēs pārbaudījām ierakstus. Vakar tas tika runāts.»

«Lūdzu, ņemiet vērā un neatkārtojieties,» norādīja B. Geimans.

«Tā kā tas ir tiesas priekšsēdētāja norādījums, lūdzu konkretizēt. Vēlos izpildīt jūsu norādījumu. Apsūdzībā ir runa par draudiem. Nedrīkstu runāt par draudiem?» vaicāja R. Krastiņš.

Uz to J. Juriss, jau iejuties tiesneša lomā, paziņoja: «Advokātam jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai izpildītu tiesas norādes - saprot to vai nesaprot.»

R. Krastiņš turpināja mēģināt tiesai izskaidrot, ka, lai aizstāvētu savu klientu pret konkrētām apsūdzībām, viņam jāanalizē katrs apsūdzībā pieminētais drauds saistībā ar katru apsūdzībā pieminēto A. Lemberga ieņemamo amatu: «Vakar es runāju par citu draudu, kurš norādīts apsūdzībā. Apsūdzībā minēti četri draudi. Es uzskatu, ka man ir jārunā par katru konkrēto draudu atsevišķi, jo tā Lemberga apsūdzībā ir ierakstīts.»

Audioierakstā skaidri dzirdams, ka vēl nesen tik izteiksmīgi skaļā un tembrāli spilgtā R. Krastiņa balss tiesas sēdes gaitā kļūst aizvien blāvāka.

«Nevajag tērēt mūsu laiku»

Uz īsu brīdi advokātam ļāva debates tupināt, un tad atkal viņš tika pārtraukts ar norādēm, ka debašu runā ir atkārtojies.

«Es uzskatu, ka man vajag runāt par katru draudu. Uzskatu, ka tas ir mans advokāta pienākums, lai pēc tam tiesai nebūtu pamata spriedumā teikt, ka aizstāvība par šiem apsūdzībā minētajiem draudiem neko nav teikusi,» savas likumā noteiktās tiesības uzstāties ar debašu runu pamatoja R. Krastiņš.

B. Geimans nolasīja instrukciju, kā advokātam šajā tiesvedībā klātos pareizi veidot debašu runu: «Runājiet par to, ko liecinieki teica, turpiniet debašu runu, bet nevajag tērēt mūsu laiku.»

R. Krastiņš vēlreiz atkārtoja savu pozīciju: «Man ir jārunā par katru draudu. Man ir jāanalizē katrs drauds atsevišķi. Piedodiet, bet es uzskatu, ka man jārunā par katru draudu. Man ir jāargumentē, kāpēc Lembergs nav vainīgs. Vēlos paust viedokli un to pamatot. Es jau varu īsi pateikt: «Lembergs nav vainīgs.» Pasakiet, ka man tā jāpasaka, un nemocīsim viens otru. Piedodiet, saku no sirds, es dažkārt nesaprotu jūsu norādījumus. No jūsu norādījumiem sanāk pateikt tikai to, ka tas vai cits liecinieks par to nav vai ir liecinājis, bet nav būtiski, ko tieši viņš ir liecinājis. Mans viedoklis ir savādāks. Ja liecinieks saistībā ar apsūdzību ir liecinājis ko citu, tad es gribētu to citēt. Jūs sakāt «nē».»

Sēdes noslēgumā advokāts jau runāja pusčukstus.

Pazaudē balsi

Nākamajā tiesas sēdē 20. jūnijā valsts apsūdzību pārstāvēja prokurore Ilga Paegle un advokāts vairs netika pārtraukts. Tomēr R. Krastiņa balss no vārdu kaujām 19. jūnija tiesas sēdē nebija atguvusies. Advokāts turpināja runāt pusčukstus. Pēc brīža uzņēmējs Ansis Sormulis, kurš sēdē piedalījās tiešraidē no Ventspils tiesu nama, paziņoja, ka viņš nedzird debašu runu, un lūdza novērst tehniskās problēmas. Pēc pārtraukuma tiesa paziņoja, ka problēmas nav novēršamas, jo R. Krastiņš vienkārši runā klusi. Tiesa pieņēma lēmumu pārtraukt tiesas sēdi. B. Geimans pauda cerību, ka pa Līgo svētkiem advokāta balss atlabs, un drošības pēc vēlēja visiem dalībniekiem nākamajā, 25. jūnija tiesas sēdē būt tiesas zālē Rīgā, Abrenes ielā, lai labāk varētu sadzirdēt advokātu. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, uz šo sēdi ieradās visi, izņemot R. Krastiņu, kurš bija vērsies ar iesniegumu par advokāta darbības apturēšanu.

Latvijā

4.decembrī Valsts policijā saņemta informācija, ka Kuldīgas novadā, Nīkrāces pagastā, kāda īpašuma kāpņutelpā atrasts beigts – nosists kaķis. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa amatpersonas ieradās notikuma vietā un noskaidroja, ka viens no mājas iedzīvotājiem kaķenīti nositis ar čuguna pannu.

Svarīgākais