Svētdien stājies spēkā vēsturisks līgums par kasešbumbu starptautisku aizliegumu, kuram pievienojušās 107 valstis, kuru vidū tomēr nav lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces - Ķīna, Izraēla, Krievija un ASV.
Līgums paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemsies astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus. Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā.
Konvenciju par kasešmunīciju līdz šim parakstījušas 107 valstis, no kurām to ratificējušas 37 valstis. Latvija līgumam pagaidām nav pievienojusies.
Vadošo lomu līguma izstrādē spēlēja Norvēģija, kas arī bija pirmā valsts, kas to 2008.gadā parakstīja.
Norvēģijas 2007.gada februārī sāktais kasešbumbu aizlieguma process norisinās tāpat kā 1997.gada Otavas līgums kājnieku mīnu aizliegšanai. Līgums tika izstrādāts, apejot ANO, lai izvairītos no dažu valstu veto un panāktu ātrāku tā izstrādāšanu.
Līgumam nav pievienojušās Ķīna, Indija, Izraēla, Pakistāna, Krievija un ASV, kas ir lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces.
Savukārt NATO ir pieņēmusi lēmumu nelietot kasešbumbas arī Afganistānā.
Līgumu parakstījušas 22 no 29 NATO dalībvalstīm, tostarp Lielbritānija, Vācija un Francija.
Starptautiskā Sarkanā krusta (ICRC) vadītājs Jakobs Kellenbergers norādīja, ka līguma stāšanās spēkā ir būtisks pagrieziens, kas "uzspiež kauna zīmi kasešbumbu lietošanai".
"Mēs ceram, ka līguma stāšanās spēkā atstās iespaidu arī uz to valstu rīcību, kas nav pievienojušās līgumam," viņš sacīja.
Katrā kasešu bumbā atrodas 200-650 aptuveni tenisa bumbiņu izmēra spridzekļu, kuri piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10% no tām nesprāgst. Bumbas eksplodē pie mazākās kustības, nodarot postījumus visos virzienos plašā teritorijā ap eksplozijas vietu.
Kaut arī ir izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantotas cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.
Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.
Vairums nesenajos konfliktos izmantotās šādas munīcijas nav ne uzticama, ne precīza un nav sprāguši aptuveni 10%-40% kasešbumbu izkaisītās munīcijas, norāda Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC).
Kasešbumbas bieži tiek nomestas ar izpletņiem, un tādējādi ieroču precizitāte ir lielā mērā atkarīga no vēja un laika apstākļiem, un bieži tās nokrīt tālu no mērķa, atstājot postošas sekas vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielā teritorijā.
Sarkanais Krusts norāda, ka gandrīz katrā konfliktā, kurā tās izmantotas, nav sprāgusi ievērojama daļa kasešbumbu munīcijas, kas pēc tam vēl daudzus gadus turpina nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus.
Kopš 1965.gada kasešbumbas sakropļojušas vai nogalinājušas aptuveni 100 000 cilvēku, no kuriem 98% ir civiliedzīvotāji. 1999.gadā Kosovā un 2003.gadā Irākā kasešbumbas izraisīja daudz lielāku upuru skaitu nekā jebkura cita ieroču sistēma.
Laosā no Vjetnamas kara laikā nomestajām kasešbumbām katru gadu cieš aptuveni 300 cilvēku.
Vairāk nekā ceturtā daļa upuru ir bērni, kas mazās bumbiņas notur par rotaļlietām vai skārda bundžām.