Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) pamatojumā, kāpēc ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neatbilst likumā izvirzītajai nevainojamās reputācijas prasībai un kāpēc būtu jāsāk vērtēt viņa atbilstība amatam, liela daļa no pārmetumiem saistīti ar Saeimas deputātu, Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru un Bordāna partijas biedru Juri Jurašu (JKP) un viņam celto apsūdzību, vēsta LTV raidījums "de facto".
Dažādus faktus par Kalnmeiera darbību TM apkopojusi informatīvā ziņojumā, kuru Bordāns grib likt priekšā valdībai. Ministrs iecerējis, ka tas būtu jāskata sēdes slēgtajā daļā, iespējams, aicinot arī ģenerālprokuroru, jo, runājot par to atklātā sēdē, varētu izskanēt kādas sensitīvas detaļas. Bordāns uzsvēris, ka valdība nekādu lēmumu nepieņemtu, bet gan pieņemtu informāciju zināšanai, un pēc tam ziņojums tiktu publicēts.
Ziņojuma gatavošanā piedalījies Bordāna politiskais birojs, kurā strādā arī kādreizējais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vietnieks Mārtiņš Lode, un pats ministrs. Ministrs apgalvojis, ka pie dokumenta nav strādājis tagadējais TM parlamentārais sekretārs Jurašs, kura apsūdzība kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu ir iekļauta starp pārmetumiem prokuratūrai.
TM informatīvā ziņojuma projektā Jurašam esot veltīta aptuveni trešā daļa. Tajā analizēti gan Juraša krimināllietas ietvaros pieņemtie prokuratūras lēmumi, gan Kalnmeiera publiskie izteikumi par lietu. Ziņojuma autori pauž aizdomas, ka Kalnmeieram attiecībā pret Jurašu esot interešu konflikts: viņš bez pierādījumiem esot pārliecināts, ka Jurašs vai viņa padotībā bijušie KNAB operatīvie darbinieki nopludinājuši informāciju par ģenerālprokurora dalību būvuzņēmēja Gunta Rāvja organizētajās medībās kopā ar vairākiem politiķiem un uzņēmējiem 2011. un 2012.gadā.
"Ņemot vērā, ka Juraša kungs ir gan tās pašas partijas biedrs, no kuras ir tieslietu ministrs, strādā Tieslietu ministrijā, nu tad tas ir jāvērtē, vai tas nav tiešs politisks spiediens uz procesa virzītāju un ģenerālprokuroru: redziet, kā būs, ja kāds nerīkosies tā, kā uzskata par vajadzīgu tieslietu ministrs," situāciju vērtējis Kalnmeiers.
Savukārt par Valsts kontroles un "Moneyval" secinājumiem TM ziņojumā esot pieļautas būtiskas faktu kļūdas, apgalvojis Kalnmeiers, kurš sola tās detalizēti atspēkot, ja viņam tiks pieprasīts skaidrojums.
Lai gan Bordāns gribēja dokumentu uz valdību virzīt jau šonedēļ, tas nenotika. Kā atzīmē raidījums, ļoti iespējams, ka Ministru kabinets šo jautājumu neskatīs vispār, kas esot noprotams no premjera Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā: "Katram mums var būt savs viedoklis, kas mums patīk, kas mums nepatīk, kā vajadzētu lietām attīstīties vai ne, bet ir ļoti svarīgi, ka demokrātiskā valstī kā Latvija, kura ir smagi strādājusi, lai nodrošinātu tādu sistēmu, kādu mums ir, mums viņu nevajag nekādā veidā apdraudēt."
Arī TV3 raidījums "Nekā personīga" atzīmē, ka JKP partnerus koalīcijā nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, līdz ar to šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstu. Rīt šo jautājumu skatīs koalīcijas sadarbības padome.
