Orgānu transplantācija: slimnīcām būs jānoskaidro mirušā griba

 
©Pixabay

Ārstniecības iestādei turpmāk būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu par iespējamo orgānu izmantošanu transplantācijā no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai sazinoties ar piederīgajiem, ja viņi nebūs klātesoši. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā.

Likuma izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas bija atbildīga par šo likuma izmaiņu izstrādi. Pie likuma grozījumiem Saeima strādāja jau kopš iepriekšējā parlamenta sasaukuma. «Šis ir solis uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā, jo šajā jomā mums joprojām ir kur tiekties salīdzinājumā ar rietumvalstīm. Īpaši svarīgi uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. Pašlaik to var izdarīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tomēr, kā secinājuši eksperti, izpētot situāciju, ļoti neliels skaits cilvēku vispār ir informēti un pārzina, kur un kā var paust savu gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves. Arī likumprojekta autori norādīja, ka patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas.

Tagad šīs likumā katrai pilngadīgai personai paredzētās tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves varēs īstenot, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā. Tiesa, šāda iespēja tiks nodrošināta tikai no 2021. gada 1. februāra. Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai arī - sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem. Sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos dokumentos. Jāpiebilst, ka ārstniecības iestādei ir un būs pienākums noskaidrot mirušā cilvēka vēl dzīves laikā pausto gribu, ja tādu cilvēks vispār būs paudis, bet ne tuvinieku gribu vai atļauju. Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija būs pretrunīga, tad mirušās personas ķermeni, audus un orgānus izmantot būs aizliegts.

Ja informācija par personas gribu nebūs fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevarēs sniegt tuvākie piederīgie, būs prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus. Līdz šim Latvijas tiesiskais regulējums neparedzēja precīzu mehānismu, kā tuvākais piederīgais var īstenot savas likumā noteiktās tiesības darīt zināmu mirušā gribu, pirms tiek uzsāktas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā ķermeni. Veselības ministrijai ir pienākums informēt sabiedrību par indivīda tiesībām izteikt gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves un iespēju šajā jautājumā izdarīt informētu izvēli.

UZZINAI

Miruša cilvēka orgānu izmantošana transplantācijai

Ja informācija par personas gribu nebūs fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevarēs sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus.