"Nenest vainagus un pušķus"; tuvinieki publisko lūgumu par Andras Neiburgas bērēm

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Atvadīties no Andras Neiburgas būs iespējams dievkalpojumā pirmdien, 11. martā plkst. 13.00 Anglikāņu baznīcā (Anglikāņu ielā 2).

Tuvinieki lūdz Andrai nenest ne vainagus, ne īpaši izveidotus ziedu pušķus, bet tikai puķes.

Tāpat viņi rakstniecei velta skaistus vārdus.

"Diemžēl tā ir tiesa - agrā 2. marta rītā negaidīti un pēkšņi mūsu mīļā Andra ir devusies uz savu mūžības Miķeļtorni. Tur, kā viņa rakstīja stāstu krājumā “Stum, stum”, autoveikalā esot iespējams iegādāties pat šampanieti, bet pēc tam ar ķerru stumties līdz jūras krastā izskalotai augstsprieguma kabeļu spolei, pie kuras kā pie smalkas lielpilsētas kafejnīcas galdiņa ļauties skaudru eksistenciālu pārdomu caurvītam priekam.

Andru Neiburgu mēs pazīstam ne vien kā izcilu rakstnieci un būvuzņēmēja Ludviga Neiburga mazmeitu, bet arī kā sekmīgu nekustamo īpašumu uzņēmuma vadītāju, viesnīcas un restorāna “Neiburgs” sirdi un dvēseli. Un, protams, kā mīlētu un mīlošu mammu un vecmāmiņu jeb, kā ģimenē bija iegājies sacīt - Babu," raksta tuvinieki.

Kā iepriekš tika vēstīts, 62 gadu vecumā mirusi rakstniece Andra Neiburga.

Andra Neiburga dzimusi 1957. gada 16. janvārī. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādājusi izdevniecībā "Avots" par māksliniecisko redaktori, bijusi Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja un konsultante, žurnāla "Karogs" redakcijas kolēģijas locekle un māksliniece, viesnīcas "Neiburgs" īpašniece, apsaimniekojusi savas dzimtas namīpašumus.

Neiburgas pirmā literatūras publikācija nodrukāta 1985. gadā - stāsts "Spīdēja saule" laikrakstā "Literatūra un Māksla". Izdotas trīs Neiburgas grāmatas - 1988. gadā stāstu krājums "Izbāzti putni un putni būros", 1991. gadā garstāsts bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" un 2004. gadā stāstu krajums "Stum, stum". Neiburgas stāsti tulkoti angļu, vācu, franču, dāņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu valodā. Rakstījusi slejas laikrakstam "Diena".
Viņa latviski tulkojusi Mihaila Bulgakova romānu "Suņa sirds", Oskara Vailda lugu "Ideāls vīrs" izrādei Liepājas teātrī, tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu "Aplis" izrādei "Rondo" Jaunajā Rīgas teātrī, sarakstījusi scenāriju filmai "Mazās kaislības" (režisors Oļegs Rozenbergs). Pēc Neiburgas darbiem 1996. gadā uzvesta izrāde bērniem "Tille un Suņu vīrs", 2002. gadā ierakstīts Latvijas Radio iestudējums un tapusi stāsta ekranizācija. 2012. gadā viņas stāsti tika izmantoti izrādē "Stum, stum" Jaunajā Rīgas teātrī, informē "satori.lv"

Par stāstu krājumu "Stum, stum" A. Neiburga 2004. gadā saņēmusi laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā, par garstāstu "Stāsts par Tilli un Suņuvīru" 1993. gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju "Pastariņa prēmija" un 2002. gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu.

2017. gadā notika viņas daiļradei veltīta konference "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls", 2018. gadā tika izdots tāda paša nosaukuma rakstu krājums - pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta Neiburgas daiļradei.

Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais