Par tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā (EST) par drošības līdzekli kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam, kurā Latvija zaudēja, atbildīgi bija divi Tieslietu ministrijas ierēdņi, kuri bija atbildīgi par stratēģiju un taktiku, bet prokuratūras pārstāvis bija "tikai konsultants", šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers gan uzreiz piebilda, ka negribot meklēt vainīgos, jo esot ticis izdarīts viss, ko varēja izdarīt. Turklāt ģenerālprokurors domā, ka Rimšēviča ierobežotā atgriešanās amatā šobrīd netraucē lietas izmeklēšanu.
Šādi Kalnmeiers reaģēja uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izteikumiem, ka par zaudējumu EST Rimšēvičam, kas viņam vismaz uz laiku ļauj atgriezties bankas vadītāja krēslā, atbildīgi ir bijušais premjers [Māris Kučinskis (ZZS)], bijušais tieslietu ministrs [Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK)] un prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāji [Kalnmeiers un Jēkabs Straume], jo šo iestāžu vadītāji bijuši atbildīgi par taktiskas izvēli konkrētajā tiesvedībā, bet galvenā atbildība gulstoties uz prokuratūru.
Ģenerālprokurors, kurš vēl pagājušajā nedēļā pauda zināmu neizpratni par tiesvedības iznākumu, tagad stāstīja, ka risks bijis gana apzināts un zaudējums bijis savā ziņā prognozējums, un to noteikusi vēlme neatklāt priekšlaicīgi - pagājušā gada septembrī - vainas pierādījumus, piemēram, piekrītot uzrādīt pierādījumus, Latvijas pusei būtu bijis jāizsniedz liecinieku liecības, par kurām vēl neviens tobrīd nav bijis informēts.
Pēc Kalnmeiera vārdiem, bijis arī izvēlētajai taktikai alternatīvs rīcības variants, tomēr viņš ir pārliecināts, ka iznākums no tā nebūtu mainījies, varbūt tikai secinājumi spriedumā būtu nedaudz mīkstāki.
Nepilnas nedēļas laikā kopš sprieduma paziņošanas esot veikta zināma tā analīze, un Kalnmeiers tagad ir pārliecināts, ka nav jāmeklē vainīgie, bet jāizdara secinājumi citām tiesvedībām. Taujāts, kādi ir šie secinājumi, Kalnmeiers noteica, ka Latvijas pusei ir jāidentificē citas Eiropas līmeņa amatpersonas, pret kurām var būt līdzīga attieksme kā pret Latvijas Bankas vadītāju, kā arī secināts, ka EST atzinums, ka aizliegums pildīt amata pienākumus ir vērtējams kā atbrīvošana no amata, esot attiecināms tikai uz konkrēto gadījumu, nevis uz citām amatpersonām.
Kalnmeiers piebilda, ka nevar komentēt, kad Rimšēviča lieta varētu nonākt tiesā.
Kā ziņots, EST februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.
EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.
Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, ģenerālprokurors Kalnmeiers norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.