Prezidents vēl nenominē nākamo premjeru [papildināts]

 
©REUTERS/ SCANPIX

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā vienotība" politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

"Līdz galam tas gan vēl nav izdevies," secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu".

Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī "KPV LV", "Attīstībai/Par!", nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "Jaunajai Vienotībai". Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā "KPV LV", "Attīstībai/Par!", JKP, nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā Vienotība". Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību "Attīstībai/Par!", pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja "plānu B" - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību". Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru, un kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš.

Kariņš, vēl nesaņemot nomināciju premjera amatam, sāka konsultācijas ar partijām par valdības izveides iespējām un piedāvāja veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un nacionālā apvienība.

Kariņš piedāvāja, ka "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. "Attīstībai/Par!" piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus. JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet "KPV LV" - Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo "KPV LV" iekšlietu ministra amatam izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, tomēr "KPV LV" savu nostāju nemainīja. Līdz ar to konsultācijās ar partijām arī Kariņam pagaidām neizdevās rast risinājumu un izveidot valdību ar stabilu vairākumu parlamentā.

 

Rīgas namu pārvaldnieks