Sprūds: Pastāv zināms risks, ka nākamajos 4 gados būs daudz grūtāk veidot pozitīvu Latvijas tēlu

Nav pamata bažām, ka jaunās valdības laikā varētu mainīties Latvijas eiroatlantiskais virziens, tomēr aktuāls ir jautājums par to, kā Latvija sevi pozicionēs eiroatlantiskajā kopienā, šādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņaprāt, Latvija ir pietiekoši nostabilizējusies. Viņš uzskata, ka šīs vēlēšanas nav izrādījušās izšķirošas kontekstā ar ārpolitiskā kursa maiņu, vienlaikus daži izaicinājumi Latvijas ārpolitikā tomēr pastāv. Viens no tiem esot izvēle, kā Latvija sevi saredzēs eiroatlantiskajā kopienā.

Iezīmējas izvēle starp Ziemeļvalstu modeli un Polijas un Ungārijas jeb Centraleiropas modeli.

"Iezīmējas izvēle starp Ziemeļvalstu modeli un Polijas un Ungārijas jeb Centraleiropas modeli. Zviedrijā ir absolūta mediju brīvība, horizontāla sabiedrība, kurā svarīga ir integrācija. Zviedrija funkcionē kā labi ieeļļots mehānisms. Tikmēr Centrāleiropā, kur Ungārija un Polija ir kā piemērs, vairāk ir vertikāles izmantošana, mediju kontrole, opozīcijas ierobežošana, nacionālisma elementi, kā arī mēģinājumi politikas veidošana caur konfliktu, nevis politiku, kas balstīta sadarbībā," skaidroja eksperts.

LĀI direktors norādīja, ka potenciālās valdības iekšienē šādu divu modeļu piekritēji var "savā starpā sadurties". Tādā gadījumā var rasties problēmas Latvijas nostājas ieņemšanā, ja, piemēram, būtu jābalso par Eiropas Savienības (ES) līguma 7.pantā paredzēto sankciju procedūru pret Poliju vai Ungāriju.

Sprūds atzīmēja, ka mazai valstij ar nelieliem resursiem jo īpaši būtisks ir tās tēls. Pēc Sprūda domām, pastāv zināms risks, ka nākamajos četros gados būs daudz grūtāk veidot pozitīvu Latvijas tēlu. Politiskais kurss Polijas un Ungārijas virzienā Latvijas tēlu varētu pasliktināt. "Ja mēs ļoti nevēlamies, ka mūs sauc par postpadomju valstīm, tad šāds kurss postpadomiskuma un pārejas perioda tēlu tikai atgādinās un varbūt kādam pat pastiprinās," teica eksperts, piebilstot, ka mazas valsts resurss ir ne tikai tēls, bet arī cilvēki, valdība un viss pārvaldes mehānisms un šo elementu saskaņota darbība.

"Esam redzējuši, ka vairākās krīzēs, piemēram, 2014.gadā, kad bija jāreaģē uz krīzi Ukrainā, varējām šaubīties par to, cik politiskā elite bija gatava šādai krīzei. Ja nākamā valdība būs diegiem šūta, tad var rasties šaubas par gatavību risināt lietas krīzes situācijās. Tajā pašā laikā mums ir ļoti profesionāls ārlietu dienests. Bet tomēr nav jautājums tikai par institucionālo elementu, bet arī politisko elementu krīzes situācijā," uzsvēra LĀI direktors.

Viņaprāt, Latvijai vajadzētu izvairīties no tā, lai būtu jāizvēlas starp Poliju un Vāciju. "Būtiska būs spēja manevrēt starp lielajām valstīm un reģionālajiem veidojumiem. Kopumā ir skaidrs, ka galvenā ārpolitikas fronte ir Eiropa, jo tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, savukārt vēlāk būs arī jauna Eiropas Komisija (EK). Latvijai būs jādomā arī par mūsu potenciālajiem pārstāvjiem EK," norādīja Sprūds, kurš piebilda, ka nākamajam premjeram, ārlietu ministram un prezidentam būs jāspēj runāt dažādās valodās, saprast konkrēto vidi un "tīkloties", kas mazai valstij ir izšķiroši.

Viņš atgādināja, ka jaunajai valdībai būs jāiesaistās gan NATO jautājumos, gan ES daudzgadu budžeta jautājumos, gan arī "Brexit" jautājumā, kur Latvijas pozīcija, viņa vērtējumā, gan nav tā ietekmīgākā.