"13.janvāra" kustības priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans pēc atteikuma saņemšanas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurā viņš bija vērsies, lai naturalizācijas kārtībā iegūtu Latvijas pilsonību, nosūtījis vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) Cilvēktiesību apakškomitejai, lūdzot palīdzēt atrisināt šo jautājumu.
Lindermans uzskata, ka PMLP pārkāpj Pilsonības likumu un liek šķēršļus naturalizācijas procesam, tāpēc viņš vērsies pie EP Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājas Heidi Hautalas, kura iepazinusies ar Lindermana problēmu un nosūtījusi vēstuli Latvijas iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL), lūdzot atbildēt uz diviem jautājumiem.
Kā aģentūru LETA informēja Lindermans, Hautala Mūrniecei lūgusi skaidrot, vai Iekšlietu ministrija (IeM) tiešām interpretē Pilsonības likumu tādā formā, kā to apgalvo Lindermans, un, ja jā, tad vai Mūrniece var sniegt statistikas datus par to, cik pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju tika liegta iespēja uzsākt naturalizācijas procesu, balstoties uz šādu Pilsonības likuma interpretāciju.
Hautala vēstulē Latvijas iekšlietu ministrei norāda, ka viņa ļoti labi pazīst Lindermanu un ka viņu abu kopīgā vēlme esot veicināt demokrātiju un cilvēktiesības.
Lindermans Hautalai stāstījis, ka Latvijas IeM interpretē Pilsonības likumu, sašaurinot to pastāvīgo iedzīvotāju tiesības, kuri vēlas sākt naturalizācijas procesu un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Tāpat viņš apgalvojis, ka normatīvie akti ļauj uzsākt naturalizācijas procedūru tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir iekļauti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un dzīvo šeit vismaz piecus gadus, sākot ar 1990.gada 4.maiju.
IeM pārstāvji gan apgalvojot, ka Latvijas pilsonības iegūšanas procedūrai tiek pielaisti vien tie iedzīvotāji, kuri ir iekļauti Iedzīvotāju reģistrā un kuri ir dzīvojuši valstī pēdējos piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas, vēstulē Hautalai norādījis Lindermans.
"Ja Lindermana sniegtā informācija atbilst patiesībai, tad man šķiet, ka patiešām tiek acīmredzami sašaurinātas tiesības, ko paredz likums," vēstulē Mūrniecei norādījusi Hautala.
Kā ziņots, 29.jūnijā Lindermans izplatīja paziņojumu, ka saņēmis atteikumu Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā, taču viņš solīja nepadoties.
Lindermana izplatītajā paziņojumā bija norādīts, ka 7.jūnijā viņš saņēmis norīkojumu uz naturalizācijas eksāmenu 28.jūlijā, bet 27.jūnijā viņš saņēmis vēstuli no PMLP ar jaunu atteikumu.
PMLP atteikumā norādījusi, ka Lindermans nav uzturējies Latvijā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, taču pats Lindermans uzskata, ka atteikums ir pilnīgi pretlikumīgs.
Viņš norāda, ka Pilsonības likumā runa ir par pieciem gadiem "pēc 1990.gada 4.maija", nevis par pēdējiem pieciem gadiem. "Bez tam, esmu Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, un vienalga, kur es uzturējos pēdējos trīs vai piecus gadus. Mana pastāvīgā dzīvesvieta vienmēr bija Latvijā," paziņojumā uzsver Lindermans.
Viņš uzskata, ka starp augstākā ranga ierēdņiem, ministriem, deputātiem ir cilvēki, kas uzskata par savu patriotisko pienākumu nedot Lindermanam Latvijas pilsonību. Tomēr Lindermans sola, ka valsts patvaļai viņš nepakļaušoties, jo taisnība esot viņa pusē.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā Lindermans oficiāli iesniedza dokumentus Latvijas pilsonības saņemšanai naturalizācijas kārtībā.
"LETA Video" pirms tam ziņoja, ka Lindermans vēloties iegūt Latvijas pilsonību, lai varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Lindermans uzskatīja, ka PMLP viņam liedz iespēju kārtot naturalizācijas eksāmenu, tāpēc viņš sāka protestus.
Jau ziņots, ka partija "13.janvāra kustība" tika dibināta 2009.gada septembrī. Par partijas valdes priekšsēdētāju kļuva Lindermans, bet par partijas priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Alīna Ļebedeva, kas zināma arī kā "neļķu Alīna".
Lindermans pazīstams arī ar iesauku Ābels. Viņš vairākkārt gan rīkojis, gan piedalījies dažādās protesta akcijās. Latvijas Ģenerālprokuratūra izsludināja Lindermanu starptautiskā meklēšanā, apsūdzot viņu par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu un par trotila glabāšanu. Lindermans kādu laiku uzturējās Krievijā, taču tur tika aizturēts un izdots Latvijai.
Vēlāk krimināllieta daļā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu pret Lindermanu tika izbeigta. Savukārt saistībā ar neatļautu sprāgstvielu glabāšanu Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Lindermans tika pilnībā attaisnots.