Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis algoritmu, pēc kura dators sarindo uzņēmumus skalā no lieliskiem līdz aizdomīgiem, īpaši uzmanāmiem un galu galā likvidējamiem.
Šobrīd VID vērtējumu var uzzināt tikai katrs uzņēmums pats par sevi un VID par jebkuru uzņēmumu, kas nebūt nav pašsaprotami. Proti, VID darbiniekiem nav tik daudz laika, spēka un pilnvaru, lai pārlūkotu visus datus, ko par vienu un to pašu uzņēmumu savākušas dažādas VID struktūrvienības. Cita lieta, ja to cilvēku vietā izdara dators. Ļoti iespējams, ka tagad pietiekami daudzos gadījumos VID darbinieki būs spiesti mainīt savus viedokļus tieši par tiem uzņēmumiem, kurus viņi jau sen kā uzmanījuši.
Algoritma prezentācijas pasākumā VID ģenerāldirektores pienākumu pildītāja Dace Pelēkā šo pašu situāciju ilustrēja uzņēmumu līmenī. Viņa visā nopietnībā galvoja par gadījumiem, kad uzņēmēji nāk pie viņas sūdzēties par VID darbinieku uzliktajiem sodiem un tikai tad uzzina, ka uzņēmumam patiešām ir nodokļu parādi un citi pārkāpumi, par kuriem grāmatveži nav informējuši savu uzņēmumu valdes un īpašniekus. Turpmāk uzņēmumu galvenās personas varēs VID vērtējumu uzzināt savlaicīgi un pavisam vienkārši, ja vien panāks, lai grāmatveži, sekretāres vai vēl kādi biroja darbinieki nenoslēpj no viņiem pieejas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kurā notiek informācijas apmaiņa starp VID un uzņēmumiem.
Jaunais algoritms ir ja ne solis, tad gatavošanās spert soli tālāk tajā pašā virzienā, uz kuru vērsta likuma norma, lai VID katra gada 1. aprīlī publicē nodokļus maksājušo uzņēmumu sarakstu samaksāto nodokļu summu dilšanas secībā. Šo summu dalījums pa vismaz dažiem nodokļu veidiem un turpat uzrādītais darbinieku skaits dod pamatinformāciju, kuras papildināšana ar citām maksas un bezmaksas datubāzēs atrodamām ziņām kopumā rada visai drošu priekšstatu, cik liels vai mazs risks ir ielaisties darījumos ar šo uzņēmumu. Pēc jaunā algoritma savākto ziņu ir vairāk un vēl jo svarīgāk, ka tās tiks aktualizētas reizi mēnesī. Tomēr šīs ziņas VID tagad neatklās ne vispārējai zināšanai, ne interesentiem pēc atsevišķa pieprasījuma. Tās drīkst atklāt tikai tas uzņēmums, kurš saņēmis no VID vērtējumu vienīgi par sevi. Šā uzņēmuma potenciālajiem darījumu partneriem tagad ir iespēja lūgt uzņēmumu atklāt VID vērtējumu un ar aizdomām uzņemt atrunas, kāpēc šādu vērtējumu atklāt neesot iespējams.
Ir jāmudina uzņēmēji lūgt no partneriem VID vērtējumu par viņiem arī tajos gadījumos, kad sadarbība jau sen kā notiek, un vispār mazajā Latvijā visi cits citu pazīst. Lai nu piesakās tāds cilvēks, kurš nav ne piedzīvojis, ne dzirdējis ne par vienu gadījumu savas ģimenes vēsturē vai pie tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem un kolēģiem par naudas vai mantas izkrāpšanu starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām u.tml. Varbūt tas noticis bez sākotnēji ļauniem nodomiem, bet uzņemoties riskus, no kā varēja izvairīties, ja cilvēki nebūtu kautrējušies prasīt no tuviniekiem pierādījumus tam, ko viņi stāsta vai sola.
Pēc jaunā algoritma savākto datu publicēšana būtu tik efektīvs paņēmiens krāpšanas samazināšanai Latvijā, ka varu sadalījušie uzņēmēju un politiķu grupējumi to pagaidām nepieļauj. Jau nodokļu maksātāju saraksta atklāšana ir viņiem nepatīkama. Nav taču tagad viegli D. Pelēkajai izlikties, ka viņa nekādi nesaprot, ko nozīmē labi pamanāmā vietā nodokļu maksātāju saraksta galā redzamais ieraksts, ka nevis uzņēmums valstij, bet valsts SIA Contiplus Rīga ar diviem darbiniekiem Latvijā un īpašnieku Kiprā ir samaksājusi par 2017. gadu 7,8 miljonus eiro; un ka valsts maksājumi šim uzņēmumam gadu no gada pieaug. Valsts amatpersonas gadu desmitiem aicina iedzīvotājus un uzņēmējus ticēt valstij un maksāt nodokļus, bet nespēj iegrozīt likumus tā, lai VID drīkstētu paskaidrot, ar ko Contiplus Rīga īsti nodarbojas un kāpēc nav nekāda pamata aizdomām, ka VID atdod godīgo nodokļu maksātāju naudu krāpniekiem un ka Firmas.lv datubāzē uzrādītais šīs naudas saņēmējs Kipras pilsonis Lamboros Hajigeogrhi nebūt nav kādas valdošās partijas vai VID darbinieku grupas pseidonīms.
Šobrīd paldies VID, ka tas izgatavojis rīku, kāds varbūt visiem labi noderēs. Ja valsts finanšu situācija pasliktināsies, tad Latvijas kreditori kārtējo reizi pieprasīs Latvijas valdībai samazināt krāpšanas apjomus valsts budžeta izlietošanā un vispār uzņēmējdarbībā. Tādā gadījumā Latvija varēs šo prasību izpildīt, publicējot par Latvijas uzņēmumiem tos rezultātus, kādus ļauj iegūt VID jaunais datu apstrādes rīks, ko VID sola vēl uzlabot.