Saeima grib ar likumu samazināt ātro kredītu procentu likmes no 0,55% dienā līdz 0,07% dienā. Nozares pārstāvji apgalvo, ka tādā gadījumā nekādu ātro kredītu vairs Latvijā nebūšot vispār.
Cirvi virs ātro kredītu nozares pacēla Saeimas deputātu grupa, kas pulcējušies ap Reģionu apvienības karogu. Viss pārējais Saeimas deputātu sastāvs centās viņiem piebiedroties jo ātrāk, jo labāk. Iniciatīvu pārtvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. 21. jūnijā Saeima pilnīgā vienprātībā 1. lasījumā nobalsoja par kredītprocentu likmju ierobežošanu un vēl dažām izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Par Tautsaimniecības komisijas rediģētajiem likuma grozījumiem nobalsoja 71 deputāts, bet ar balsošanu pret vai atturēšanos neriskēja izcelties neviens. Patlaban jau beigusies priekšlikumu iesniegšana likuma grozīšanai 2. lasījumā. Apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvošais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš pauž apņēmību panākt likuma grozījumu galīgo pieņemšanu tagadējās Saeimas pilnvaru laikā.
Gadā Latvijā tiek noformēts virs 800 tūkstošiem jaunu ātro kredītu
Sabiedrībai ir jāzina savi varoņi. Ja ātro kredītu Latvijā vispār nebūs, tad lai R. Naudiņu kopā ar Edvardu Smiltēnu, Nelliju Kleinbergu, Jāni Ruku, Juri Viļumu, Ingu Biti, Silviju Šimfu, Mārtiņu Šicu un Vari Krūmiņu piemin visi tie, kuriem pēkšņi sāks sāpēt zobs, bet naudas zobārsta palīdzības apmaksai nebūs. Ja šādiem cilvēkiem ir bērni, tad lai vecāki ir gatavi tikai mierināt bērnu ar sāpošu zobu vismaz pusgadu, līdz šo bērnu pieņems kāds valsts apmaksāts zobārsts. Ir iespējamas vēl arī daudzas citas situācijas, kurās naudas aizņemšanos nevar nosaukt par cilvēku izlaidības sekām.
Ātro kredītu uzņēmumi nesēž rokas klēpī salikuši, līdz kamēr tie būs kādam patiešām nepieciešami. Šie uzņēmumi nāk ar ļoti agresīvām reklāmām, lai pieprasījumu pēc aizdevumiem nevis sagaidītu, bet radītu. Ja kādam vēl vajadzīgi piemēri šādām reklāmām, tad lai viņš skatās pasaules futbola čempionātā atlikušās spēles, kuru translācija Latvijā cieši sajūgta ar ātro kredītu firmu zīmoliem. Tieši to pašu apliecina arī piedāvājumi pirmo reizi, otro reizi, vēl kādu reizi aizņemties naudu pilnīgi bez procentiem vai komisijas maksas. Protams, ka tā nav nekāda labdarība, bet cilvēku pieradināšana nesaskaņot savus izdevumus ar regulārajiem ieņēmumiem. Rezultātā jau ir izveidojies cilvēku loks, kuriem gandrīz vienmēr pietrūkst līdz algai visvairāk tāpēc, ka viņiem no katras algas ir jāatdod iepriekšējie parādi.
Kredītu ņemšanas un atdošanas ritenī griežas vairāki simti tūkstošu cilvēku no Latvijā atlikušā 1,9 miljona iedzīvotāju. Gadā Latvijā tiek noformēts virs 800 tūkstošiem jaunu ātro kredītu, bet liela daļa no tiem faktiski ir jau esošo kredītu pārfinansēšana tajā pašā vai citā ātro kredītu firmā. Kredītu skaits ir būtiski lielāks par kredītņēmēju skaitu. Precīzāk neko nevar pateikt, jo viena no ātro jeb distances kredītu un citu patēriņa kredītu izsniegšanas īpatnībām ir tā, ka ne tikai kredītu devēji, bet arī kredītu lūdzēji var paši nezināt, kam un cik viņi ir parādā. Viņi ir uzrādījuši aizdevējiem dažādas adreses jeb pastkastītes, kurās krājas atgādinājumi un pieprasījumi maksāt naudu ne tikai ātro kredītu firmām, bet arī bankām un visdažādāko pakalpojumu sniedzējiem, līdz galu galā parādās tiesu izpildītājs. 2016. gadā Latvijā tiesu izpildītājiem nodots 1,1 miljons parādu piedziņas lietu. Šāds lietu skaits ir būtiski lielāks par Latvijā algotu darbu strādājošo cilvēku skaitu. Pat ja lielākā daļa strādājošo nav parādnieki, ar mazāko daļu pietiek ēnu ekonomikas uzturēšanai. Proti, šie cilvēki izvēlas tādus darba devējus, kuri māk viņiem izmaksāt nelegālu algu, kādai tiesu izpildītājiem ir grūti tikt klāt.
Viens no galvenajiem motīviem Saeimas rosībai attiecībā uz ātrajiem kredītiem ir cerības palielināt nodokļus maksājošo cilvēku skaitu Latvijā, lai deputāti varētu sev nolemt augstākas algas. Deputātu domu gaita saprotama, bet to piepildīšana nav garantēta. Tikpat labi tagadējās kārtības izjaukšana var izraisīt protestus vai vismaz cilvēku papildu aizbraukšanu no Latvijas, kur daudzu iedzīvotāju ieņēmumi nesedz nepieciešamos izdevumus. Dažnedažādu kreditēšanas formu ieviešana kalpo šādas situācijas maskēšanai, tāpēc politiķiem jāuzmanās ar masku noraušanu.
