Krist no motocikla ir visai nepatīkami – nobrāzumi, lūzumi, šuves, bet sliktākajā gadījumā arī beigas. Uz Latvijas autoceļiem sākusies bedru lāpīšanas sezona ar tādu tehnoloģiju, kas kritiena iespējas daudzkārt palielina. Bitumena emulsija plus šķembiņas.
Braucot ar motociklu, uz katra ceļa seguma jāievēro savi noteikumi. Kā jābremzē, kāda trajektorija jāievēro, kādā ātrumā. Uz grants jābūt piesardzīgākam nekā uz asfalta. Taču, ja uz asfalta tiek uzbērti akmentiņi, turklāt ceļa līkumā, jābūt ļoti lielam meistaram, lai savāktu moci.
Par kreņķiem motociklistiem, autoceļu uzturētāji negrasās atteikties no šīs tehnoloģijas.
Motokluba Stuntfighters prezidents Jānis Rozītis tāds ir. Vieta, kur viņš veica krišanas paraugdemonstrējumu Arņa Blodona televīzijas raidījumam Motociklisti, ir svaigi saremontēta. Tas ir Vidzemes šosejas posms Garkalne-Vangaži-Sēnīte. Nobrauktuve uz benzīntanku. Līkums, izslīdēšana un kritiens. Piecēlies sveiks un vesels, viņš sacīja šādi: «Es jums demonstrēju, kā reāli tas izskatās, braucot ar ātrumu 20 kilometri stundā. Māku krist. Un man ir liela pieredze, arī sporta aizsargtērps. Tāds darbs un hobijs. Uzbraucot uz šīm šķembām, vidēji pieredzējis motociklists vienkārši satraumēsies tā, ka sezona būs noslēgusies. Kurš veselā prātā šodien ceļa līkumā kaisa šķembas un to vēl sauc par remontu?»
Atbilde uz šo retorisko jautājumu ir atrodama Neatkarīgās ceturtdienas publikācijā Ceļu lāpīšanas ābeces patiesības, kur valsts uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs Rīgas ceļu rajona direktors Ivars Munkens paskaidro: «Šī tehnoloģija ir pusotru reizi lētāka nekā karstā asfaltbetona tehnoloģija.» Preses pārstāve Sigita Audere papildus skaidro: «Bedru remontu tehnoloģija - šķembas un bitumena emulsija - ir piemērota metode avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem. Šī ir ekonomiski pamatotākā darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota Eiropā, piemēram, Francijā, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs.»
Taču no motociklistu drošības viedokļa šī ir nekam nederīga un bīstama tehnoloģija, vismaz mūsu meistaru izpildījumā. Satiksmes drošības eksperts, Valsts tiesu ekspertīžu biroja darbinieks Oskars Irbītis skaidro, ka bitumam uzbērtās šķembiņas ir pietiekami apaļas, lai darbotos kā gultņu bumbiņas. Tilderu ceļā 90 grādu līkumā pēc šāda remonta viņam pašam gadījies aizbraukt taisni pļavā. Tieši ar šo ceļu remonta tehnoloģiju esot saistīti daudzi kritieni. Turklāt bīstamība uz ceļa saglabājas aptuveni mēnesi, kamēr mašīnas neizdzenā visus nesalipušos akmentiņus. Savukārt ātruma ierobežojumi un brīdinājuma zīmes tiek novāktas jau pēc diennakts.
Par kreņķiem motociklistiem, autoceļu uzturētāji negrasās atteikties no šīs tehnoloģijas. Oskars Irbītis spriež, ka tādā gadījumā metodi varētu vismaz apdomīgāk lietot. Piemēram, pirms uzklāšanas rūpīgi sajaukt emulsiju ar šķembām, bet pa virsu kaisīt nevis «gultņu lodītes», bet smalku granti. Un ceļu līkumos šo remonta metodi lietot nedrīkstētu vispār.
Kā secina profesionāls motosportists Jānis Rozītis: «Atrunas - nav naudas - neder. Ja nav - netaisām, bet šķembas ceļa līkumos izbērt ir noziegums.»
Noderīgs padoms motobraucējiem - ar šo tehnoloģiju izremontētos posmos braukt maksimāli lēni, bet, ja remonts pavisam svaigs, varbūt pat drošāk būs pa ceļa nomali.