Premjerministrs Māris Kučinskis aicina Veselības ministriju popularizēt infografiku, kurā esot skaidri parādīts, kam un cik jāmaksā par valsts obligāto veselības apdrošināšanu, taču šis informatīvais materiāls ir maldinošs. Tajā teikts, ka jāsamaksā 51,60 eiro 2018. gadā, lai kļūtu apdrošināts veselībai, taču faktiski, lai nākamgad varētu saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, ir jāsamaksā uzreiz par diviem gadiem – 2018. un 2019. gadu, un kopā tie ir 206,4 eiro.
Valdība pagājušajā nedēļā bez plašākām diskusijām apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto kārtību, kādā veicamas veselības apdrošināšanas iemaksas. Tās būs veicamas vienu reizi gadā, un šogad tās varēs veikt no
1. septembra. Veselības ministrija skaidro, ka iemaksu veikšana būs brīvprātīga un attieksies tikai uz tām personām, kuras nav apdrošinātas automātiski. Personas, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām - pensionāri, bērni, personas ar invaliditāti, reģistrēti bezdarbnieki, skolēni, studējošie, kā arī citas iedzīvotāju grupas -, ir apdrošinātas automātiski, un papildu iemaksas veselības apdrošināšanai viņām nebūs jāveic.
Visiem tiem iedzīvotājiem, kuri nav darba ņēmēji un kuri nav nevienā no valsts apdrošināto personu grupām vai arī ir strādājošie, bet par viņiem netiek veiktas sociālās iemaksas, kā arī sezonas strādniekiem vai mikrouzņēmumu darbiniekiem ir jāpievērš uzmanība tam, kad un cik lielas veselības apdrošināšanas iemaksas jāveic. Precīzu skaitli, cik Latvijā ir cilvēku, kuri pašlaik neiekļaujas valsts obligātajā veselības apdrošināšanā un nav automātiski apdrošināti, Veselības ministrija pateikt nevar, tas nozīmē, ka neviens nezina, cik cilvēku no nākamā gada 1. janvāra var palikt bez medicīniskās aprūpes. Veselības ministrijas aplēses liecina, ka pašlaik automātiski veselības apdrošināšana nepienākas no 100 000 līdz 300 000 cilvēku, tātad visai aptuvenas aplēses. Veselības ministre Anda Čakša taisnojas, ka precīzi dati neesot zināmi, jo neesot saslēgtas visas datu bāzes, un tādu esot vismaz 20.
Simt tūkstoši tur, simt - atpakaļ
Noteikumu anotācijā neapdrošināto skaits minēts pie izdevumu un ieņēmumu aprēķiniem, proti, uz cik lieliem ieņēmumiem valsts var cerēt, ja personas sāks veikt brīvprātīgās iemaksas no šā gada. 2018. gadā indikatīvi tika prognozēti aptuveni 300 000 nodokļu nemaksātāju, kam būtu jāveic iemaksas viena procenta apmērā no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas (Veselības ministrija izrēķinājusi, ka tad budžets iegūtu 15,4 miljonus eiro). Taču pašlaik esot grūti prognozēt iedzīvotāju rīcību saistībā ar plānoto valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanu, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu izvēli, tāpēc Veselības ministrija, pamatojoties uz Labklājības ministrijas 2017. gada pieejamajiem statistikas datiem, indikatīvi ir identificējusi to personu loku, kas 2018. gadā varētu veikt šīs iemaksas. 2017. gada deviņos mēnešos bija 98 000 mikrouzņēmumu darbinieku, no kuriem 52 200 bija tikai mikrouzņēmuma darbinieka statuss (tas ir, nebija darba ņēmēja vai pašnodarbinātās personas statuss). Veselības ministrija pieņem, ka 2018. gadā šos 52 200 mikrouzņēmumā strādājošos cilvēkus var pieskaitīt pie potenciālajiem obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu veicējiem.
2017. gadā no 1446 sociāli apdrošinātajiem sezonas laukstrādniekiem 251 personai paralēli bija darba ņēmēja statuss, savukārt 1195 personai sociālo nodrošinājumu veidoja tikai sezonas laukstrādnieku ienākums, līdz ar to arī šos laukstrādniekus var pievienot to personu lokam, kam šogad būs jāveic valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas.
Izrakstīs rēķinu
Lai arī nav skaidrs, cik lielam skaitam iedzīvotāju būs jāveic veselības iemaksas brīvprātīgi, valdība apstiprinājusi kārtību, kā, kam un cik maksāt. Persona brīvprātīgās iemaksas varēs veikt, pamatojoties uz veselības elektroniskās informācijas sistēmā pieejamu elektroniski sagatavoto apdrošināšanas iemaksu paziņojumu. Tajā norādītā summa būs jāiemaksā Valsts kasē - tiešsaistē elektroniski autentificējoties veselības informācijas sistēmā un veicot maksājumu ar pārskaitījumu; norēķinoties ar maksājumu karti Nacionālajā veselības dienestā (NVD) vai veicot pārskaitījumu, piemēram, bankā vai pasta nodaļā. Iedzīvotāji, kuriem nav pieejams internets un iespēja lietot eveselību, varēs saņemt šādu paziņojumu Nacionālajā veselības dienestā (jāatgādina, ka dienestam ir tikai dažas reģionālās nodaļas - Jelgavā, Smiltenē, Kuldīgā un Daugavpilī).
Ne tikai 50
Premjerministrs Māris Kučinskis valdības sēdē atzina, ka Veselības ministrijas sagatavotie noteikumi ir ļoti sarežģīti un cilvēkiem nesaprotami, tāpēc jaunā kārtība ir jāskaidro. Viņš iesaka popularizēt infografiku, ko sagatavojusi Veselības ministrija un Valsts kanceleja. Tā satur pamata informāciju, taču tajā ir būtiska nepilnība, kas var iedzīvotājus samulsināt brīdī, kad viņi centīsies saprast, cik jāmaksā, lai varētu saņemt valsts veselības pakalpojumus 2019. gadā. Proti, infografika rāda, ka jāmaksā 51,60 eiro 2018. gadā, taču faktiski, lai varētu saņemt veselības pakalpojumus no 2019. gada, ir jāveic maksājumi gan 51,60 eiro par 2018. gadu, gan 154,8 eiro par 2019. gadu. No valdības noteikumiem: veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas par kārtējo kalendāra gadu un diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem, ja veselības apdrošināšanas iemaksas par tiem nav maksātas. Ar katru gadu maksājums palielināsies, piemēram, 2020. gadā tas būs pieci procenti no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā, un, lai saņemtu veselības aprūpi 2020. gadā, iemaksas vajadzēs samaksāt par trim gadiem - tātad kopumā 464,4 eiro.
***
VALSTS VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Kādas iedzīvotāju grupas veselībai apdrošinās valsts?
• Bērni vecumā līdz 18 gadiem
• Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai
• Personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie
• Bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā
• Orgānu donori
• Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas
• Personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā
• Personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu
• Viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem
• Personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās
• Personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā
• Pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus
• Personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu
• Personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte
• Personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte
• Personas, kuras sasniegušas pensiju likumā vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu
• Personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju
• Politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki
• Tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros
• Personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri (Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām)
• Personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu
Avots: Veselības ministrija