Turpinās skatīt Sprūda krimināllietu par vairāku miljonu piesavināšanos

© Kaspars Krafts / F64

Krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 19.novembrī plkst.13, turpinot liecinieku nopratināšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks.

Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskata, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki izspieduši ievērojamas summas no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem ticis paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā pēc tam, kad veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pret pusmiljonu eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Latvijā

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādai sākotnēji jeb pirmajā posmā izskatīties ātrvilciena “Rail Baltica” trasei, valdībai vajadzēja vairāk nekā gadu. Savukārt lēmuma pieņemšanai par to, kā to visu finansēt, arī ar gadu bija par maz. Gan šis, gan virkne citu uzdevumu, kas bija jāpaveic vēl šajā gadā, ir atlikti uz nākamo gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais