aeimas Pieprasījumu komisijā trešdien, 20.novembrī, paredzēts skatīt opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) skaidrot, kā tiek pildīts likumā paredzētais uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus.
Politiskais spēks norādījis, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumos Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz 2024.gada 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
AS Saeimas frakcijas deputāts Māris Sprindžuks paziņojumā medijiem akcentējis, ka reforma Garkalnes pagastā jāpabeidz saprātīgā termiņā, lai iedzīvotāji var pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbībā, 2025.gada pašvaldību vēlēšanās vēlēt domi un lemt par iedzīvotājiem nozīmīgiem jautājumiem.
Par Garkalnes pagasta piederību veikta Ropažu novada domes aptauja un Ropažu un Ādažu novadu domes pieņēmušas lēmumus. Apdzīvoto vietu un administratīvā iedalījuma likums nosaka pienākumu Ministru kabinetam pieņemt lēmumu līdz 2024.gada 29.oktobrim, kas nav izdarīts," skaidro Sprindžuks.
Tāpēc, trūkstot informācijai par šā likumā paredzētā uzdevuma izpildi, AS deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie Siliņas, aicinot atbildēt, vai Ministru kabinets ir izpildījis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumos Saeimas uzdoto uzdevumu līdz 2024.gada 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
Gadījumā, ja uzdevums nav izpildīts, AS vēlas zināt neizpildes iemeslus.
Tāpat AS vēlas zināt, vai uzdevuma izpildes ietvarā ir ņemti vērā Ropažu novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kuru Ropažu novada pašvaldības teritorijā veica 2023.gada beigās.
Jau ziņots, ka valdībā tiek piedāvāts lemt par "kosmētiskiem labojumiem" Ādažu un Ropažu novadu robežā Garkalnes pagastā - valdība plāno uzdot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) gatavot Garkalnes pagasta sadalīšanu, piešķirot astoņas nelielas teritorijas Ādažiem.
Kā liecina Tiesību aktu portālā pieejamie sagatavotie dokumenti, plānots, ka VARAM sniegs ziņojumu valdībai par iespējamo Garkalnes sadalīšanu, atsevišķu teritoriju nodošanai no Ropažu novada Ādažu novadam.
VARAM plānots uzdot virzīt izskatīšanai MK rīkojuma projektu, grozot Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežu, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai. Piedāvājums paredz Ropažu novada un Ādažu novada robežu pamainīšanu astoņās vietās, lai zemju īpašniekiem atvieglotu sava īpašuma apsaimniekošanu un padarītu iespējamu vēlamo zemes gabala izmantojumu.
Izmaiņu teritorijā nav pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanas vietu un pakalpojumu pieejamība paliks nemainīga.
Šajā teritorijā deklarēti 56 iedzīvotāji, nodalāmās teritorijas platība ir 0,28 kvadrātkilometri, ceļu kopgarums ir 2,17 kilometri un prognozētais ieņēmumu samazinājums Ropažu novada pašvaldības budžetā 127 249 eiro jeb 0,2% no Ropažu novada pašvaldības šī gada plānotajiem budžeta ieņēmumiem.
Divi citi varianti, kas iekļauti VARAM ziņojumā, paredzēja vai nu pievienot Ādažiem Baltezera ciemu un vairākas nelielas teritorijas, kurās kopumā deklarēti 884 iedzīvotāji, vai arī pievienot Baltezera ciemu un plašāku, 27,86 kvadrātmetrus lielu teritoriju līdz Vidzemes šosejai, kurā deklarēti 954 iedzīvotāji.
Kā norādīts VARAM ziņojumā, Garkalnes iedzīvotāji nepieciešamos pakalpojumus saņem galvenokārt Rīgā, citos Garkalnes pagasta ciemos, Ādažos un Ropažos. Tādēļ, veicot atsevišķu teritoriju pievienošanu Ādažu novada teritorijai, pakalpojumu pieejamība paliktu nemainīga vai uzlabotos.
Piemēram, attiecībā uz pārdalāmajā teritorijā nodrošināmiem centralizētiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem minētajās teritorijās centrālie ūdensapgādes tīkli pieder un tos apsaimnieko Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens", līdz ar to tīklu apsaimniekošanas pieeja nemainītos.
Minētajā teritorijā centrālie sadzīves notekūdeņu tīkli pieder Ropažu novada pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA "Garkalnes ūdens", kas tos pārsūknē uz Ādažu novada pašvaldības kapitālsabiedrību SIA "Ādažu ūdens" un SIA "Rīgas ūdens" attīrīšanas iekārtām. Pēc robežu grozīšanas šie tīkli tiktu nodoti Ādažu novada pašvaldībai, tādējādi tiktu nodrošināti labāki ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības un apsaimniekošanas priekšnosacījumi.
Vērtējot abu pašvaldību piedāvātos variantus no telpiskās plānošanas pamatprincipu perspektīvas, attiecībā uz apdzīvojuma struktūras, mobilitātes un dabas teritoriju integrētu plānošanu, pašvaldību sagatavotajos priekšlikumos Garkalnes pagasta robežu pārskatīšanai šie principi atspoguļojas nepilnīgi, īpaši vērtējot apdzīvojuma struktūras un dabas teritoriju nedalāmības aspektus, klāsta VARAM.
Ņemot vērā pašvaldību vēlēšanas 2025.gadā un nepieciešamību pēc savlaicīgi veiktiem sagatavošanās darbiem, būtiskas izmaiņas pašreizējā teritoriju sadalījumā veikt neesot iespējams, vienlaikus konstatē VARAM, sekojoši tuvākajā laikā izmaiņas izpaliks.
Iepriekš Ropažu un Ādažu novadu pašvaldībām neizdevās vienoties par Garkalnes sadalīšanu starp abiem novadiem.
Ropažu novada dome atbalstīja Baltezera ciema pievienošanu Ādažu novadam. Baltezera ciemam tiek piedāvāts nodot arī Ādažu novadam vēl atsevišķas vietas, kas ļautu veiksmīgāk apsaimniekot, attīstīt un uzturēt teritorijas, piemēram, Ādažu novadam plānots nodot ciema "Mārsili" attīstībai nepieciešamo teritoriju.
Savulaik administratīvi teritoriālās reformas plāni paredzēja Ādažu novadam pievienot lielāku bijušā Garkalnes novada daļu - līdz pat Vidzemes šosejai.