Valsts kontrole izvērtējusi Labklājības ministrijas īstenojamo deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas gaitu un secina: atbildīgajai valsts iestādei būtiski jāuzlabo darbs, strādājot pie tik sabiedrībai nozīmīga jautājuma kā atbalsta sistēmas izveide cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tostarp bērniem, dzīvojot nevis institūcijās, bet sabiedrībā.
Latvijā ļoti daudz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem - gan bērni, gan pieaugušie - ikdienā dzīvo iestādēs - pansionātos, sociālās aprūpes centros, bērnunamos. Šī vide nav labvēlīga cilvēka attīstībai un labsajūtas nodrošināšanai. Institūcijās dzīvo ap 8000 pieaugušo, kā arī vairāk nekā tūkstotis bērnu.
«Tā vietā, lai cilvēki mūžu nodzīvotu institūcijās, Latvijā esam apņēmušies veidot vidi un sabiedrību, kurā ikviens var par sevi parūpēties, saturīgi pavadīt laiku, saņemt ikdienā vajadzīgo palīdzību un arī strādāt,» deinstitucionalizācijas ideju skaidro arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa. «Labklājības ministrijas vadītais projekts ir iespēja mums visiem augt savā cilvēcībā un būt labākai sabiedrībai. Ir svarīgi šo iespēju izmantot un aiz grūti izrunājamā deinstitucionalizācijas vārda saredzēt Latvijas iedzīvotājus - cilvēkus ar invaliditāti, kuri, saņemot nepieciešamo atbalstu, var iespējami patstāvīgi dzīvot piepildītu dzīvi.» Tomēr ne viss šajā procesā norit gludi.
Valsts kontrole konstatējusi, ka pašlaik sistēmas izveide kavējas par gandrīz diviem gadiem, kas rada bažas, vai līdz 2023. gadam izdosies sasniegt sākotnējās ieceres un nodrošināt iespēju 3400 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm saņemt nepieciešamo atbalstu, lai bērni nenonāktu institūcijās, un 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem saņemt atbalstu patstāvīgai dzīvei ārpus institūcijām. Lai cilvēki, kuri dzīvo noslēgtā vidē, varētu pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, nepieciešami grupu dzīvokļi, dienas centri, specializētās darbnīcas, atbalsta personāls un citi pakalpojumi. Arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešami dienas centri, aprūpes pakalpojumi, kā arī individuāls atbalsts, lai bērni saturīgi pavadītu laiku, kamēr viņu vecāki strādā vai veic citas aktivitātes. «Tāpat ir jāmainās sabiedrības izpratnei un gatavībai uzņemties atbildību par saviem līdzcilvēkiem, kuriem tāpat kā ikvienam citam ir tiesības dzīvot sabiedrībā,» saka E. Krūmiņa.
Labklājības ministrija šo projektu īsteno kopš 2015. gada (jāatgādina, ka ceļš uz šo projektu ir bijis ļoti ilgs un sarežģīts), un tā mērķis ir 2100 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un 3400 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm sniegt vajadzīgo atbalstu dzīvei sabiedrībā - ārpus aprūpes iestādēm. Tajā skaitā 700 pieaugušajiem, kuri uzturas aprūpes iestādēs, dzīvi ārpus institūcijām būtu jāuzsāk jau no 2020. gada, saņemot nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. No Valsts kontroles revīzijas secināms, ka ideju īstenošana kavējas un joprojām nav pieņemts lēmums par laika un resursu ziņā apjomīgāko ieceru īstenošanu - infrastruktūras izveidi, kas nodrošinās šiem cilvēkiem nepieciešamā atbalsta saņemšanu. Nav skaidrs, kā un kur dzīvos cilvēki ārpus institūcijām, kādi būs viņu iztikas līdzekļi, jo, kā uzsvērts ziņojumā, divām trešdaļām cilvēku, kuri varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm, iztikas līdzekļi ir zemāki par minimāli nepieciešamo. Cilvēki pārtiek tikai no invaliditātes pensijas, kas visbiežāk ir minimālā līmenī, un sociālās palīdzības. Valsts kontrole secina: par iztikas līdzekļu iegūšanu cilvēkiem, kuri sāks dzīvi ārpus ilgstošās aprūpes institūcijām, būs jārūpējas pašiem.
***
Uzziņai
Kas ir deinstitucionalizācija?
Tā ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.
Tas ir pretējs process cilvēku ievietošanai ilgstošās aprūpes iestādēs.
Šim procesam ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb nav pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi.
Latvijā kopumā ir 88 319 personas ar garīga rakstura traucējumiem
• No tām 21 334 personas ar garīga rakstura traucējumiem un ar 1. vai 2. invaliditātes grupu.
• 1506 personas ar garīga rakstura traucējumiem un ar 3. invaliditātes grupu.
• Aprūpi institūcijās saņem ap 8000.
• 8251 bērns ar funkcionāliem traucējumiem.
• Aprūpi institūcijās saņem 1268.
Deinstitucionalizācijas projektam piešķirti 98 miljoni eiro ES finansējuma
Avots: Neatkarīgā, pēc Labklājības ministrijas un Valsts kontroles datiem