"Norvik banka", kas vērsusies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) ar prasību piedzīt no Latvijas apmēram 200 miljonus eiro, kā arī Valsts policijā par kukuļu izspiešanu, cer, ka tiesībsargājošās iestādes iespējami ātri un objektīvi veiks nepieciešamās darbības.
"No savas puses varam teikt, ka visu informāciju esam snieguši tiesībsargājošām iestādēm un ceram, ka tās iespējami ātri un objektīvi veiks nepieciešamās darbības," uzsvēra bankā.
"Norvik bankā" arī atzīmēja, banka nevēršas pret Latvijas valsti kopumā, bet vēlas vienlīdzīgu attieksmi. "Mums ir lieliska ikdienas sadarbība ar mūsu klientiem, biznesa partneriem un valsts iestādēm, mēs vēlamies sniegt pakalpojumus un veidot ilgtermiņa biznesu. Vienīgais, ko prasām ir vienlīdzīga attieksme," pauda bankā.
"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels minēja, ka ir jānodala viens konkrēts juridisks disputs starptautiskajā tiesā vai tiesībsargājošo iestāžu aktivitātes citos procesos no ikdienas darba un pakalpojumiem, kurus izmanto klienti. "Mūsu ikdienas sadarbība ar klientiem ir ļoti pozitīva un veiksmīga. Pēdējā gada laikā turklāt esam veikuši nozīmīgas pārmaiņas bankas darbā - pagājušā gada vasarā daudz spēcīgāk nofokusējāmies uz Latvijas biznesa attīstību, ar īpašu fokusu uz senioru finanšu vajadzībām. Esam stiprinājuši vadības komandu, pārskatījuši procesus un efektivitāti. Tāpēc tagad varam piedāvāt ikdienas finanšu pakalpojumus visplašākajā filiāļu tīklā Latvijā," viņš sacīja.
Jāatgādina, ka "Norvik banka" un tās īpašnieki vērsušies ICSID ar prasību piedzīt no Latvijas apmēram 200 miljonus eiro. Prasību iesniegusi "Norvik banka", Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja pērn 28.decembrī.
Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvoja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku. Vienlaikus Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Savukārt Rimšēvičs iepriekš žurnālistiem sacīja, ka "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova darbība Latvijā ir labi izplānota afēra. Viņš apgalvoja, ka Grigorijs Guseļņikovs nav "Norvik bankas" patiesais īpašnieks, jo naudu bankas iegādei ir aizņēmies, kā arī Grigorijs Guseļņikovs lūdzis viņa palīdzību "Norvik bankas" pārdošanā. "Viņš nāk pie manis, lai es viņam palīdzu pārdot šo banku. [..] Es protams viņam pasaku, ka es nepārdodu Latvijā komercbankas. Un tad viņš saka: "Nu tad man nekas cits neatliks, kā droši vien tiesāties ar Latvijas valsti, jo jūs visi šeit esat man ilgi un ļoti traucējuši attīstīt manu biznesu, kā rezultātā man ir radušies zaudējumi."," teica Rimšēvičs.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
Pēc aktīvu apmēra "Norvik banka" 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. "Norvik bankas" akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Grigorijs Guseļņikovs.