Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā ceturksnī - 375 miljoni eiro

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā ceturksnī bija 375 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Liede aģentūrai LETA norāda, ka šāds deficīts veidojies importa pieauguma dēļ. Savukārt viens no būtiskākajiem faktoriem importa kāpumam bija Latvijas atslēgšanās no Krievijas vienotā elektroenerģijas tīkla jeb tā dēvētā BRELL loka.

Viņš norāda, ka pieaug gan preču, gan pakalpojumu eksports, taču pasaules ekonomikā pirmajā ceturksnī valdīja nenoteiktība ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu draudu dēļ.

"Paziņojumi par tarifu ieviešanu, tad iepauzēšana ar to ieviešanu un diskusijas par to leģitimitāti spēlē nozīmīgu lomu un kavē investīcijas un patēriņu citās valstīs, mazinot pieprasījumu pēc dažādām Latvijā ražotām precēm," skaidro Liede.

Tostarp viņš atzīmē, ka neliels pieaugums bija vērojams koksnes izstrādājumu eksportā, kas daļēji varētu būt skaidrojams ar uzņēmumu centieniem apsteigt ASV tarifu ieviešanu un stāšanos spēkā. Pozitīvu grūdienu pieprasījumam pēc šīm precēm turpināja dot arī procenta likmju samazināšanās - palielinās būvniecības aktivitāte, piemēram, Ziemeļvalstīs. Arī augošās pārtikas cenas palielinājušas eksporta ienākumus, piemēram, no olu un piena produktiem.

"Kopumā preču eksporta struktūra ir samērā diversificēta, bez pārmērīgas atsevišķu preču grupu dominances, un tas palīdz mazināt ārējās vides šokus," uzsver Liede.

Tāpat viņš norāda, ka preču importa palielinājumā lielāko devumu sniedz minerālproduktu, mehānismu un elektroierīču un metālu imports, kas saistāms ar jau iepriekšminēto Latvijas atslēgšanos no BRELL tīkla - šim solim bija nepieciešami dažādi materiāli un elektroenerģijas iekārtas. Toties samazinājies alkoholisko dzērienu imports, kā arī to eksports uz Krieviju, kas saistāms ar reeksporta samazināšanos.

Pakalpojumu eksportā, pēc Latvijas Bankas ekonomista minētā, pozitīvi līdz šim veicies gaisa un autotransporta pakalpojumiem. Joprojām novērojama samērā augsta ārvalstu tūristu interese par Latviju - viesus atved kruīza kuģi, un pieaug arī lidojumu pasažieru skaits. Savukārt ostu un dzelzceļa transporta pakalpojumu eksports joprojām samazinās un saglabājas zemos līmeņos. Novērojams arī būvniecības pakalpojumu eksporta pieaugums, kuru veicina gan būvniecības atkopšanās Ziemeļvalstīs, gan lielo projektu būvniecība Baltijas kaimiņvalstīs.

Pakalpojumu importā lielāks pieaugums bija vērojams būvniecības pakalpojumos, kas arī saistāms ar atslēgšanos no BRELL tīkla. Palielinājies arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Toties samazinājies braucienu imports, jo nenoteiktības apstākļos iedzīvotāji drošības labad uztur iekrājumus, kas bremzē patēriņu, norāda Liede.

Viņš arī informē, ka saistībā ar dividenžu izmaksu no ilgstoši uzkrātās nesadalītās peļņas, kas iepriekšējos gados nav tikusi izmaksāta dividendēs, profesionālo pakalpojumu un finanšu sektoros ārvalstu tiešās investīcijas šogad pirmajā ceturksnī uzrādīja 775 miljonu eiro aizplūdi.

Bez darījumiem šajās nozarēs ārvalstu tiešās investīcijas turpināja uzrādīt būtiskas ieplūdes Latvijas ekonomikā, pirmajā ceturksnī veidojot 360 miljonus eiro jeb 4% no IKP. Investīcijas galvenokārt veiktas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā. Lielākie investori bija no Austrijas, Vācijas un Lietuvas.