Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem.
Līdz ar rudenīgajiem laikapstākļiem arī Latvijas iedzīvotāju skatījums uz situāciju kā valstī kopumā, tā ģimenes šūniņā kļuvis drūmāks - visas pētījumā analizētās jomas (kopējā situācija, ekonomika, ģimenes materiālais stāvoklis, darba izredzes un valdības darbs) piedzīvojušas vidēji 3 indeksa punktu kritumu.
Vērtējot ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, optimismu pauda vien 17% pētījuma dalībnieku, bet pretējās domās bija 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri uz uzlabojumiem nākotnē necer. Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indekss mēneša laikā ir piedzīvojis vēl dziļāku lejupslīdi, - mēnesi iepriekš šis indekss bija par 4 punktiem augstāks.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vismazākās izmaiņas vērojamas kopējās situācijas attīstības un pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējumā, katrai pozīcijai nokrītot vien par 1 indeksa punktu. Vērtējot kopējo situācijas attīstību, katrs ceturtais aptaujātais (25%) uzskatīja, ka tā attīstās pareizā virzienā.
Lūgti novērtēt valdības darbu, vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (77%) pauda neapmierinātību. Pašlaik šajā pozīcijā vērojams viszemākais sabiedrības vērtējums ar -43 indeksa punktiem.
Jūtams cilvēku negatīvais noskaņojums arī attiecībā uz darba tirgu - 61% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā patlaban nav iespējas atrast labu darbu. Likumsakarīgi, ka Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss ir pazeminājies (jūlijā: -22, augustā: -25), tā rezultātā nokrities arī nākotnes vērtējuma indekss - par veseliem trim punktiem (no 0 līdz -3).
Pētījuma mainīgās daļas ietvaros šoreiz tika noskaidroti iedzīvotāju viedokļi par Latvijas demogrāfiju un emigrāciju, vēlamo un esošo bērnu skaitu ģimenē, šķēršļiem demogrāfijas veicināšanā un reemigrācijā. Plašāki pētījuma otrās daļas rezultāti tiks publiskoti 19.oktobrī.