NEATKARĪGĀS LASĪTĀJI: Politiķi nespēj vienoties, cieš tauta
Neatkarīgās lasītājus uzrunājusi Aļonas Ostapenko uzvara un tās vērtējums Latvijas sporta vēstures kontekstā, iecere savulaik nopratināt Donaldu Trampu, kā arī ieilgušās reformas un mūžam aktuālā pensiju problemātika.
Juris no Ventspils: Mediji, tostarp Neatkarīgā, uzrāvusies uz masveida eiforijas, runājot par mūsu tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaru French Open un sakot, ka tas ir lielākais sasniegums Latvijas sporta vēsturē. Manuprāt, tā ir nekorekta attieksme pret Latvijas sporta sasniegumiem vēsturē, sākot jau ar Latvijas pirmās olimpiskās medaļas ieguvēju Jāni Daliņu, visu trīs kalumu olimpisko medaļu ieguvēju Jāni Lūsi, kas ir pasaules simtgades sportists, kā arī mūsdienu sporta izcilniekiem Paulu Jonasu, Romānu Vainšteinu un citiem, kas savā sporta veidā bijuši pirmie numuri, kamēr Ostapenko pakāpusies līdz 12. pozīcijai. Protams, jāpriecājas par Ostapenko uzvaru, un tas ir lielākais sasniegums tenisa vēsturē, tas ir viens no lielākajiem pasaules komercsacensību vēsturē, kur varam pieminēt arī Jeļenas Prokopčukas uzvaru Ņujorkas maratonā vai Madaras Palameikas uzvaru vieglatlētikas Dimanta līgā. Tomēr uzvaras šajās komercsacensībās nav salīdzināmas ar olimpisko čempionu.
Imants Auziņš no Gulbenes: Sajūsmināts, ka mūsu tiesībsargājošie un drošības orgāni izdomājuši savulaik nopratināt pašu Donaldu Trampu! Tik drosmīgus cilvēkus neesmu redzējis kopš barikādēm. Vienīgi nesaprotu, kāpēc viņi ir tik kautrīgi un negrib atklāt, kuri tie bijuši un kas viņiem atbildēts.
Briedis Jānis no Skultes: Vientuļo pensionāru finansiālās problēmas daļēji varētu risināt manis savulaik jau piedāvātais variants, kad vīrs un sieva varētu kopīgi maksāt sociālo nodokli kā ģimenes nodokli un tad katram arī pienāktos puse pensijas. Citādi nav godīgi, ka, piemēram, vīram tālbraucējam ir liela alga, sieva mājās audzina bērnus, par viņu maksātais sociālais nodoklis, un, vīram nomirstot, viņai nekas nepaliek. Ja būtu maksāts šis ģimenes nodoklis, arī vīram aizejot pensija tiktu dalīta uz pusēm.
Velga no Rīgas: Uztraucos, vai paliks vēl kādi nestreikojoši darbinieki medicīnā un kāds vēl cilvēkus ārstēs, kamēr valdība spēs izlemt par to, kur ņemt naudu veselības aprūpei. Vieniem nepatīk tas, citiem kas cits, neviens nav gatavs piekāpties, lai kaut kas beidzot sakustētos. Arī ar visu to nodokļu reformu vairs nevar saprast, kas būs, kas nebūs, kāda tam jēga un vai vispār būs. Kamēr politiķi nespēj vienoties, cieš tauta.