Jānis Platais: Ekonomiskais optimisms ir atgriezies

 
SLIKTĀKĀS SEKAS. Jānis Platais: «Reformas nelāgākās sekas varētu izpausties tajā gadījumā, ja Latvija, nespējot izpildīt Eiropas likumdošanas prasības attiecībā uz augstāka budžeta deficīta nepieļaušanu, īstenos nodokļa sloga pārdali no iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļiem uz patēriņa nodokļiem» ©F64

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild valdības finanšu konsultants Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas valsts finanšu pārvaldības un valdības finanšu statistikas projektiem, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

- Kāds ir jūsu vērtējums par valdības piedāvāto nodokļu reformu? Fiskālās disciplīnas padome jau izvērtē šo jautājumu.

- Es atbildēšu nevis kā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, bet kā ekonomikas eksperts. Uz šo brīdi padomei nav kopēja viedokļa. Mēs turpinām analizēt valdības priekšlikumu. Vadības priekšlikums nav simtprocentīgi noformulēts, jo tas pašlaik ir tikai konceptuāls.

- Viena no problēmām arī pirms tam bija tā, ka, apspriežot valdības priekšlikumus, tie nemitīgi mainījās. Kad es veicu kaut kādas reformas detaļas analīzi un rezultātus publiskoju, tad no Finanšu ministrijas puses uzreiz tika paziņots, ka kritizētais priekšlikums jau sen mainīts.

- Nevajadzētu vainot tikai Finanšu ministriju. Tāds ir aprēķinu cikls. Tiklīdz nodokļu reformas ietekme tiek aprēķināta, iegūstam rezultātu, kādu ietekmi tā atstās uz ekonomiku. Ņemot vērā ietekmi uz ekonomiku, ir jāpārrēķina nodokļu ienākumi utt.

Šobrīd valdības nodokļu priekšlikums iezīmējas arvien precīzāk. Vēl tiek atrunāti dažādi apstākļi. Vēl ir virkne papildu nosacījumu, kuri nāca līdzi valdības lēmumam, skaņojot jautājumus starp dažādām politiskajām partijām. Pašlaik mūsu rīcībā jau ir nodokļu reformas fiskālās ietekmes aprēķini. Šie aprēķini ir publiski pieejami visiem. Mums pašlaik nav liela pamata tos apstrīdēt. Turpinās aprēķini par reformas ekonomiskās ietekmes novērtēšanu. Ekonomiskās ietekmes aprēķini turpināsies nākamā gada budžeta paketes izstrādāšanas gaitā. Tā kā ekonomiskās ietekmes aprēķini vēl nav simtprocentīgi pabeigti, tad diskusija ir pieņēmumu līmenī.

- Cik liela vara ir Fiskālās disciplīnas padomei? Cik lielā mērā jūs varat ietekmēt Saeimas vai valdības lēmumus?

- Padomei ir padomdevēja statuss. Mūsu uzdevums ir analizēt informācijas atbilstību fiskālās disciplīnas likumam. Mēs daudzus jautājumus skatāmies nedaudz plašāk, ietverot arī plašākus fiskālās politikas jautājumus, kuros mums ir padomdevēja statuss. Mums ir ļoti svarīga loma tajā brīdī, kad valdība saskaņo makroekonomisko ietvaru, kuru tālāk izmanto valsts budžeta sastādīšanā. Šajā posmā Fiskālās disciplīnas padomes uzdevums ir piekrist vai nepiekrist tam nākotnes redzējumam, kuru sagatavo Finanšu ministrija.

- Kas notiek, ja jūs nepiekrītat?

- Ja mēs nepiekrītam, tad atgriežamies pie sarunu galda, kamēr makroekonomiskais ietvars ir noformulēts tādā līmenī, kuram padome varētu piekrist. Protams, mūsu redzējumam nav simtprocentīgi jāatbilst Finanšu ministrijas prognozei. Ja neatbilstība ir pārāk radikāla, tad šīs nesaskaņas ir jānovērš. Tāpēc arī padomes locekļiem ir jāsaprot, kā ieplānotā reforma ietekmēs ekonomikas attīstību. Mums jāsaprot visi pieņēmumi, kādi tiek paredzēti. Mums ir arī jānovērtē potenciālais iekšzemes kopprodukta pieaugums. Tas var atšķirties no faktiskā, atkarībā no tā, kādā ekonomikas attīstības cikla fāzē mēs atrodamies. Ja ekonomika aug straujāk par IKP pieauguma potenciālu, tad tas nozīmē, ka ir ekonomikas pārkaršanas riski. Ja ekonomika aug lēnāk par potenciālu, tad tas nozīmē, ka mēs esam krīzes vai ekonomiskas izaugsmes atdzišanas situācijā. Tas varētu arī nozīmēt, ka mums izaugsmes potenciāls ir lielāks, bet tas netiek izmantots pilnībā. Potenciālais iekšzemes kopprodukta aprēķins mums ir ļoti svarīgs arī tādēļ, ka mēs cenšamies fiskālo politiku īstenot tā, lai pārkaršanas brīdī netiktu turpināta ekonomikas pārkarsēšana vēl vairāk. Jo tajā brīdī, kad ekonomika atdzisīs, tad deficīts augs lielāks un tad naudu vajadzēs aizņemties.

- Kādā ciklā mēs esam pašlaik?

- Pagājušais gads Latvijas ekonomikā bija bez skaidras attīstības tendences. Atbilstoši mūsu aprēķiniem, ekonomika auga lēnāk par mūsu potenciālu. Gadu mijā situācija mainījās. Ekonomiskais optimisms ir atgriezies. Mēs uzskatām, ka pašlaik ekonomika aug tuvu pie potenciāla vai pat to apsteidz.

- Kas pašlaik ģenerē ekonomikas pieaugumu?

- Tā ir tā ir ārējā vide, kas izpaužas labākos ārējās tirdzniecības rādītājos. Skatoties uz iekšzemes situāciju, tas ir darbaspēka tirgus. Kā mēs atbildam uz jautājumu, vai mums ir pilna nodarbinātība? Ja nodarbinātība tuvojas pilnai nodarbinātībai vai to pārsniedz, tad tas nozīmē, ka ir vērojams spiediens uz straujāku algu pieaugumu. Ja algas augs straujāk nekā produktivitāte, tad tas nozīmē, ka mūsu ekonomikas konkurētspēja samazinās. Pašlaik mēs esam tuvu pie līdzsvara vai mazliet virs līdzsvara. Lielā diskusija par šo jautājumu sāksies apmēram pēc trim nedēļām, vērtējot visjaunākos ekonomiskos datus.

- Kā ekonomiku ietekmēs iecere neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu? Uzņēmēji, kas darbojas iekšējā tirgū, secina, ka daudzos sektoros ir pārinvestēts. Cik pamatotas ir cerības, ka tagad pēkšņi visi metīsies investēt? Varbūt ietekme būtu jānovērtē reālistiski?

- Jā! Es tam piekrītu. Taču ir jāņem vērā, ka nesadalītās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli izpaudīsies dažādos līmeņos. Ieviešot šādu normu, uzņēmumos paliks vairāk naudas. Ja uzņēmumam paliek vairāk naudas, tad var izvēlēties vairākas stratēģijas, ko ar naudu darīt. Var izvēlēties investēt. Tas ir tieši tas, ko mēs gribam panākt, bet uzņēmējs var izvēlēties naudu pieturēt. Tas nozīmē, ka uzņēmumam palielināsies apgrozāmo līdzekļu apjoms. Šādam uzņēmumam nav motīva bremzēt norēķinus, un tas ātrāk norēķināsies ar piegādātājiem. Tas nozīmē, ka ekonomikā viss sāks cirkulēt straujāk. Tas ir ļoti pozitīvs elements. Ja uzņēmums naudu pietur, tad aug uzņēmuma kapitāls un kredītspēja. Šāds uzņēmums var atļauties kaut kad realizēt lielākus projektus, piesaistot banku kredītus. Ir arī trešais variants. Uzņēmums var uzkrāto naudu izmantot ar šo uzņēmumu nesaistītiem mērķiem - ar transfēra cenu palīdzību aizpludinot peļņu uz saistītiem uzņēmumiem ārvalstīs, kurās ir cits nodokļu režīms. Īstenojot šādu variantu, Latvijas ekonomika zaudēs. Mēs daļu peļņas neiekasēsim nodokļos, un šī nauda nepaliks attiecīgo uzņēmumu attīstībā.

Pētījumi par nesadalītās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli Igaunijā atklāj, ka igauņi nav ievērojami vairāk investējuši vai ka viņiem būtu krietni lielāks produktivitātes pieaugums nekā mums. Ekonomikas izaugsme pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma maiņas Igaunijā nenotika daudz straujāk kā Latvijā. Arī rentabilitāti vai IKP pieaugumu tas īpaši neietekmēja. Taču ekonomikas eksperti saka, ka pēc šīm pārmaiņām Igaunijas uzņēmumi kļuva noturīgāki pret ekonomikas krīzēm. Tāpēc Igaunijā bija mazāk bankrotu un ekonomikas svārstības bija mazākas.

- Vai tas nozīmē, ka ar šo normu Igaunija nevis piedabūja uzņēmumus investēt vairāk, bet uzņēmumi pieturēja rezerves, kuras izmantoja svārstību laikā?

- Jā. Eksperti tā apgalvo.

- Bet tad jau nodokļu reformas pozitīvās sekas mēs sagaidīsim tikai pēc kādiem pieciem gadiem.

- Protams. Ja mēs ābeli iestādām šogad, tad cerēt, ka tā momentā ražos, ir aplami.

- Ministri šobrīd, solot, ka rezultāti būs redzami ļoti ātri, mazina jebkura veida uzticību reformai.

- Lieliski. Jūs tikko nonācāt pie viena no jautājumiem, kurus mēs pašlaik uzdodam finanšu ministrei. Vai visi ekonomiskie apsvērumi, kuri ir šīs reformas pamatā un balsta šo reformu, ir ticami? Ir skaidrs, ka būs uzņēmumi, kuri jau agrā reformas stadijā sāks investēt vairāk. Bet vai tā rīkosies visi? Vai ir pamatots optimisms, ka tiks investēta pilnīgi visa nesadalītā peļņa?

- Ir vēl viena atšķirība starp Igaunijas un Latvijas apstākļiem. Igaunijā kā investīcijas uzrāda visu investēto. Latvijā liels investīciju apjoms tiek grāmatvediski uzrādīts kā saimnieciskās darbības izmaksas. Pie mums pēdējos 27 gados saimnieciskās darbības izmaksās faktiski tiek iekļautas arī investīcijas. Tā parasti nenotiek Igaunijā, Vācijā vai ASV u.c.

- Iespējams. Mēs sākām vērtēt reformas ietekmi uz ekonomiku un redzējām, ka ir daudz diskutējamu jautājumu. Īsā brīdī veiktas lielas investīcijas nozīmē monumentālu un lielu importa pieaugumu. Imports ir ar mīnusa zīmi attiecībā uz iekšzemes kopproduktu. Īstermiņā lielas investīcijas nozīmē lielu mīnusu. Ilgtermiņā tas būs pozitīvi, bet īstermiņā ne. Šie jautājumi ir jāanalizē ļoti uzmanīgi. Tāpēc tas nav vienkāršs jautājums.

Nodokļu reformas kontekstā ir jāatgādina par to, kādēļ valstij vispār ir jāiekasē nodokļi?

Nodokļus valdība iekasē, lai sniegtu pakalpojumus, kuri tiek gan kolektīvi, gan individuāli patērēti. Kolektīvi tiek patērēti tādi pakalpojumi kā aizsardzība, sabiedriskā drošība, valsts pārvalde u.c. Ir vadības pakalpojumi, kas tiek individuāli patērēti - izglītība, veselības aprūpe, kultūra u.c. Valdība savāc naudu arī pārdalei - pārdalot to par labu trūcīgākajiem. Mani personiski ārkārtīgi uztrauc tas, ka reformas rezultātā valdība virzās prom no nospraustā mērķa - sasniegt nodokļu iekasējumu 33% lielumā no IKP.

Reformas pirmais efekts būs lielāks deficīta apjoms, kas izpaudīsies kā pieejamo finanšu resursu samazinājums jebkuriem valdības mērķiem. Samazinājumu varēs daļēji nosegt, palielinot aizņemšanos uz valsts budžeta deficīta rēķina, palielinot valsts parādu. Līdz ar to valdība nespēs palielināt izdevumus, kamēr mēs nepārvarēsim šīs ietekmes sekas. Ja valdībai pat tuvākajā nākotnē būs kaut kādas jaunas prioritātes, tad šo prioritāšu apmierināšanai varēs izmantot tikai ietaupījumus no citu izdevumu samazināšanas. Finanšu ministre solīja, ka nodokļu reformas rezultātā mums nekādu jaunu nodokļu katru gadu vairāk nebūs. Budžeta izskatīšanas un sagatavošanas stadijā gadu no gada bija kaut kādi jauni nelieli papildu nodokļi vai arī pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai. No 2018. gada mums tādas iespējas vairs nebūs.

Ja mēs paskatāmies vēsturiskā perspektīvā, tad Latvijas nodokļu sistēma noformējās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tas bija nodokļu sistēmas modelis, kurš bija piemērots valstij, kas pāriet no centralizētas plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Šajā modelī bija nodrošināti maksimāli labumi uzņēmējdarbības attīstībai, lai uzņēmēji tiktu motivēti. Ir virkne, kuri vairs neatbilst mūsdienu situācijai.

- Krīzes laikā papildus tika ieviests mikrouzņēmumu nodoklis, kuru izmantojot jau desmit procenti no darbaspēka ir ārpus normālas nodokļu sistēmas.

- Un pašlaik to ir ļoti grūti atcelt. Tādēļ, ka cilvēki pieraduši strādāt šādā režīmā. Tas nozīmē viņiem dramatisku satricinājumu, šo režīmu pārkārtojot. Bet šis režīms ir ārkārtīgi kaitīgs no ekonomisko darbību ietekmēšanas un stimulēšanas viedokļa. Cilvēki iekapsulējas ļoti mazā uzņēmumā un jūtas komfortabli. Viņi neko negrib mainīt, bet uzņēmums nevar augt lielāks. Ir arī nepietiekama šo cilvēku līdzdalība valsts kopējo resursu veidošanā, kā arī uzkrājumiem vecumdienām.

- Vai visiem vajag tiekties pēc Bila Geitsa karjeras? Bizness var būt arī dzīvesveida sastāvdaļa.

- Diemžēl mikrouzņēmumu nodokļa izmantošana jau no paša sākuma attiecas arī uz tādām iedzīvotāju grupām, kurām šādu dzīvesveida stimulēšanu tieši tādā veidā nevajadzēja veikt. Tas nozīmē, ka šajā nodokļa režīmā jau no paša sākuma bija ļoti nopietni defekti. Faktiski šis nodokļu režīms iesprosto cilvēkus rāmī, no kura viņi paši īsti netiek ārā.

- Man nav saprotamas teikas par ēnu ekonomikas milzu apjomu. Ar mikrouzņēmuma nodokli ikviens, kurš bija ēnu ekonomikā, principā varēja darīt to pašu, bet legāli.

- Tā bija iecerēts, bet faktiskā realizācija izvērtās pavisam cita. Uz šo sektoru pārcēla nodarbinātību no formālās ekonomikas. Darba ņēmēji no uzņēmumiem ar pilnām sociālajām garantijām pārgāja šajā nodokļu režīmā, jo tā viņu ienākumi pieauga. Taču šie ļaudis pilnībā pazaudēja sociālās garantijas un samazinājās ienākumi valsts budžetā.

- Manuprāt, pieņēmumi par ēnu ekonomiku pēc tam, kad tika iedarbināts mikrouzņēmuma nodoklis, ir ultra optimistiski. Stāsts par fiskālo telpu un miljardu resursiem ēnu ekonomikā varbūt attiecās uz desmit gadu senu pagātni, bet šobrīd tas ir ļoti tālu no patiesības.

- Pagājušajā gadā mikrouzņēmuma nodokļa režīmu iesāka ierobežot, bet process nebūt nav beidzies. Latvijā līdzīgi kā ne pārāk veiksmīgam lauku fermerim ganāmpulkā katra desmitā govs nav produktīva. Tā patērē resursus. Tā radīs milzu problēmas nākotnē. Tāpat ir ar mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem. Viņi neuzkrāj pensijas vecumdienām. Šī grupa ar laiku var kļūt par ļoti neapmierināto proletariātu ar milzīgu darba stāžu, bet būs izmisumā un trūcīgi.

- Pensiju fondi, kas ir iegrūsti Grieķijas valdības obligācijās, nākotnē būs tikpat neproduktīvi kā mūsu mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji.

- Jebkurai investīcijai ir risks. Investīciju risku novēršanai radīta vesela virkne instrumentu. Neviens pensiju fonds neatļausies savus aktīvus ieguldīt tikai un vienīgi, piemēram, Grieķijas vērtspapīros. Starp citu, tieši Grieķijas vērtspapīri pēdējā laikā bija viens no vislabākajiem investīciju avotiem, lai gan šo ieguldījumu riski saglabājas augsti. Tikai neuzskatiet manis teikto kā rekomendāciju investīcijām.

- Kā vērtējat Pasaules Bankas ieteikumu noteikt progresivitāti iedzīvotāju ienākumu nodoklim ar maksimālo likmi 33%? Šāda nodokļu reforma būtu ar fiskāli pozitīvu ietekmi.

- Latvijas nodokļu sistēma ir ārkārtīgi regresīva - viena no regresīvākajām visā Eiropas Savienībā. Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma regresivitāti pastiprina, izņemot dažus faktorus. Vienīgais faktors reformas ietvaros, kas paaugstina progresivitāti, ir diferencētais neapliekamais minimums. Citi faktori ārkārtīgi spēcīgi pastiprina regresivitāti. Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma nevirzās progresīvākas nodokļu sistēmas virzienā. Pasaules Bankas priekšlikumi patiešām bija balstīti uz izvērstu analīzi, un ir pamats tajos ieklausīties.

- Vai ir saprātīgi reformas īstenošanai paaugstināt patēriņa - akcīzes nodokļus?

- Reformas nelāgākās sekas varētu izpausties tajā gadījumā, ja Latvija, nespējot izpildīt Eiropas likumdošanas prasības attiecībā uz augstāka budžeta deficīta nepieļaušanu, īstenos nodokļa sloga pārdali no iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļiem uz patēriņa nodokļiem. Šāda pārdale negatīvi ietekmēs nodokļu sistēmas progresivitāti. Taču šāda rīcība ir labāka nekā ilgstoši pieļaut lielu budžeta deficītus un valsts parāda pieaugumu. Nesabalansējot izdevumus ar ienākumiem, Latvija varētu zaudēt savu prestižu attiecībā uz spēju nodrošināt fiskālo disciplīnu.