Uzņēmuma Latvijas valsts ceļi (LVC) vadītāji vakar stāstīja par šā gada plāniem ceļu nozarē. Ja plāni piepildīsies, tad 2017. gadu nāksies ierakstīt nozares vēsturē ar ceļos ieguldītās naudas rekordu uz daudziem gadiem.
Šobrīd LVC saplūst nauda no Latvijas valsts budžeta un Eiropas Savienības palīdzības fondiem. Vakardienas pasākums bija kārtējais trauksmes zvans par visas ES palīdzības naudas izsmelšanu līdz 2020. gadam. Skaitot no 2010. gada līdz šim laikam, Latvijas valsts ir savu finansējumu ceļiem kāpinājusi pusotru reizi, un tas pārspēj ES palīdzības apjomu, bet neliecina par valsts iespējām pilnībā aizvietot ES palīdzību.
Ar šim gadam ieplānoto rekordu Latvija atgriezīsies apmēram turpat, kur bija pirms desmit gadiem. Privātās aizņemšanās 2005.-2008. gada burbulis ļāva strauji audzēt arī valsts budžetu, no kura ceļiem tika daudz. Pēc tam privāto parādu krīzes risināšana uz valsts budžeta rēķina sagrāva šo budžetu ar ceļu budžetu tajā skaitā.
Šā gada izdevumu rekords ir nevis kaut kas liels, bet mazāk par pusi no 641 miljona eiro, cik būtu nepieciešams tagadējās ceļu nozares preču un pakalpojumu cenās, lai visi 20 tūkstoši kilometru valsts ceļu atbilstu tiem tehniskajiem nosacījumiem, kādi katram ceļa gabalam piešķirti. Neatbilstība starp ceļu uzturēšanas normatīviem un to izpildi Latvijā ir no padomju laikiem pārmantota tradīcija. Tā tagad pārtapusi pārliecībā, ka normatīvi ir vairāk aplami nekā to izpildei piešķirtās naudas daudzums, ja jau ar šo daudzumu pietiek, lai ceļi un tilti izturētu bez normatīvos prasītās labošanas ne gadu vai divus gadus, bet desmit un divdesmit gadu. Šo iespaidu nespēj mainīt nekādi aprēķini, bet tikai nelaimes gadījumi, kad kāds tilts vai ceļa posms sabruks un aizraus līdzi tos, kas tajā brīdī tur patrāpīsies.
Vēl satraucošāk, ka visi iepriekš minētie aprēķini attiecas tikai uz 20 tūkstošiem kilometru valsts ceļu no 70 tūkstošiem kilometru ceļu valstī. Lielāko daļu no tiem apsaimnieko pašvaldības, kuras ar savu ceļu budžetu jau tagad dzīvo 2020. gadā un pat vēl tālākā nākotnē - dzīvo praktiski bez ieguldījumiem ceļu atjaunošanā.
2008. gada krīze iekustināja joprojām nerimušo Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, kas papildina iedzīvotāju izmiršanu. Rezultātā nepilniem diviem miljoniem valsts iedzīvotāju jāuztur ceļu tīkls, kas būvēts trīm un vairāk miljoniem cilvēku. Runāt par ceļu kopgaruma saīsināšanu nav populāri, tāpēc LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange tikai pēc tieša jautājuma atzina, ka viens no LVC šā gada uzdevumiem ir meklēt tādus ceļu posmus gan valsts, gan pašvaldību ceļu tīklā, bez kuriem varētu iztikt.