Aizsardzības ministrija (AM) šodien parakstīja vienošanos ar Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem par sadarbību Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nepārtrauktā apgādē ar augstākās kvalitātes un vides standartiem atbilstošu produkciju.
Vienošanās paredz, ka to parakstījušās puses konsultēsies par aktuālākajām aizsardzības nozares vajadzībām pārtikas nodrošinājuma jomā, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pārstāvēto komersantu iespējām piedalīties šo vajadzību nodrošināšanā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto. Četru pušu vienošanos parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Bergmanis uzsvēra, ka šāda vienošanās iniciēta un tapusi ar mērķi pēc iespējas plašāk izmantot vietējo lauksaimniecības produktu ražotāju un pārtikas pārstrādātāju produkciju NBS apgādē.
Viņš piebilda, ka vakar, 29.novembrī, apstiprināts NBS attīstības plāns turpmākajiem gadiem un vietējo ražotāju pārtikas piegāde NBS ir daļa no šī plāna. Arī valdība ir apstiprinājusi Latvijas aizsardzības jomas vadlīnijas militāri rūpnieciskā konkursa attīstībā, un vietējās pārtikas piegāde NBS ir viena no tā pirmajiem būtiskajiem soļiem uzņēmēju un NBS sadarbībā.
"Karavīrs diez vai būs karotājs, ja viņš nebūs paēdis. Vēl jo nozīmīgāk tas ir tāpēc, ka nākamajā gadā šeit ieradīsies mūsu sabiedrotie ļoti lielā skaitā, kuriem arī būs nepieciešama pārtika un daudzi citi produkti, kurus ražo mūsu zemkopji un pārtikas ražotāji," teica Bergmanis.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka lauksaimnieki plāno kāpināt pārtikas piegādes apmērus NBS, pārņemot maksimāli iespējamo daļu. "Mēs domājam panākt tuvu 100% mūsu produkcijas īpatsvaru iepirkumos," viņš teica, piebilstot, ka to iecerēts panākt ar izmaiņām iepirkuma principos, kur priekšroka tiek dota kvalitatīvai, svaigai, vietējai produkcijai. Produktu piegādēs NBS plānots koncentrēties uz augļiem, dārzeņiem, kā arī pārstrādes produkciju, kuru nodrošina Latvijas pārtikas ražotāji.
"Tiešām ceram, ka šis sadarbības līgums ir kā pirmais nozīmīgais pieturas punkts, lai pavērtu plašākas iespējas vietējam ražotājam produkcijas realizēšanai Latvijā," atzīmēja Treibergs.
Savukārt LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA sacīja, ka Zemkopības ministrija, AM un dažādas nevalstiskās organizācijas, tostarp LPUF, darba grupā kopīgiem spēkiem sakārtoja iepirkuma procedūru, lai valsts un pašvaldību konkursos priekšroka tiktu dota kvalitatīvai un ģeogrāfiski tuvu ražotai pārtikai. "Mēs nevaram sildīt Polijas vai Baltkrievijas ekonomiku, mums ir jāsilda Latvijas ekonomika, jo, pērkot vietējo produkciju, mēs to darām," viņa teica.