Dienas svarīgāko notikumu apskats.
MILITĀRĀ BĀZE LIEPĀJĀ: Pēc aptuveni desmit gadiem Liepājā, Karostā, plānots izveidot militāro bāzi, kurā koncentrētos šajā pilsētā izvietotās bruņoto spēku struktūras. Liepājā plānots izveidot arī atbilstošas piestātnes NATO valstu karakuģiem, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons. Liepājas militārās bāzes attīstība plānota divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izveidot kazarmas, štāba ēku, ēdnīcu un pārtikas noliktavu, medicīnas centru, sporta kompleksu, garnizona noliktavu, Zemessardzes kolektīvā ekipējuma noliktavu, Jūras spēku flotiles kolektīvā ekipējuma noliktavu, remontdarbnīcu, transporta nojumes, siltos transportlīdzekļu boksus, antenu mastu laukumu un auto stāvlaukumu.
ATKLĀTI PVN SHĒMU REALIZĒTĀJI : Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji, veicot vairāk nekā 17 kratīšanas Rīgā un citos Latvijas novados, apturēja kādas organizētas personu grupas darbību, aģentūru LETA informēja VID. Personas nodarbojās ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētām ir atzītas sešas personas.
BEZDARBA LĪMENIS LATVIJĀ: Šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija 94 400 bezdarbnieku, kas ir 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā - salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni - tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.
MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRATORI: Saeimas Juridiskajā komisijā šodien vairākums deputātu nobalsoja par priekšlikumu izslēgt normu, ka maksātnespējas procesa administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām. Šādu priekšlikumu grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms otrā lasījuma iesniedza deputāti Gunārs Kūtris (NSL) un Inguna Sudraba (NSL). Par viņu priekšlikumu šodien nobalsoja seši deputāti, bet viens deputāts bija pret. Klātesošais administrators Kaspars Novicāns izteicās, ka šī ir "deklaratīva norma", kas tagad ir bijis redzams gada laikā, kopš tā ir spēkā. Viņš uzsvēra, ka patlaban grozījumos tiek iestrādāti un nodoti daudzi instrumenti Maksātnespējas administrācijai (MNA), lai uzraudzītu procesus un lai tie būtu vēl caurspīdīgāki.
CIK SAŅEM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI: Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.Tostarp 20,1% darba ņēmēju 2016.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 22,7% darba ņēmēju.