VID vadītāja amatam komisija par piemērotāko atzīst Ilzi Cīruli

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas "Eiropersonāls" speciālisti.

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. "Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu," piebilda Valsts kancelejas direktors.

Krieviņš par komisijas lēmumu jau informējis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kura, ticamākais, ar Cīruli tiksies šo ceturtdien, 3.novembrī.

Krieviņš atzina, ka nebūtu korekti minēt, kādi bija pārējo divu pretendentu trūkumi, kāpēc viņi nav virzīti sarunai ar finanšu ministri. Visi trīs kandidāti bijuši ļoti cienīgi. "Visi trīs kandidāti bija ļoti spēcīgi, un mums kā konkursa komisijai bija prieks, ka bija, no kā izvēlēties," pauda Valsts kancelejas direktors.

Salīdzinot ar pirmo konkursu, kurš beidzās bez rezultāta, šim konkursam viens no izdošanās faktoriem varētu būt gan piesaistītā personālatlases kompānija, gan arī atrisinātais atalgojuma jautājums, minēja Krieviņš. Saeima septembrī veica izmaiņas normatīvajos aktos, saskaņā ar kurām izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) medijiem teica, ka, visticamāk, saruna varētu notikt ceturtdien, 3.novembrī. Savukārt valdībā par jauno VID vadītāju vajadzētu lemt nākamnedēļ.

Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā viņa aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006.gadā sāka strādāt AS "Parekss apdrošināšanas kompānija" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic" Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012.gada viņa ir "Gjensidige Baltic" finanšu daļas vadītāja.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.