Latvijas islāmticīgā Fatima gatava tiesāties par aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu

Latvijā zināmākā islāmticīgā sieviete Fatima ar bažām raugās uz ieceri likumā noteikt aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu un ir gatava tiesāties, šovakar vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Latvijas iedzīvotāja Līga Legzdiņa, kurai vārds pēc pāriešanas islāmā ir Fatima, ir viena no retajām musulmaņu sievietēm, kuru galvassegu nēsāšanas aizliegums Latvijā skartu vistiešāk. Viņa izsaka gatavību Latviju sūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

"Ja pieņems šo likumu, tad es, visticamāk, domāšu par kādu tiesāšanos, jo privātā dzīve un tiesības uz reliģijas praktizēšanu tiek ļoti nopietni ierobežotas. Var radīt plaisu starp islāmticīgajiem un pārējo sabiedrību, naidu pret islāmticīgajiem. Ir tāda sajūta, ka šie stereotipi tiek tikai nostiprināti un baroti," komentēja Fatima.

Viņa ir dziļi reliģioza un bez nikāba nekādā gadījumā neiziet sabiedrībā.

"Tas nozīmētu, ka maksimāli ir jāizvairās no uzturēšanās publiskās vietās. Cilvēkam, kurš turpmāk būs ieslēgts četrās sienās, kuram nebūs iespējas aizbraukt līdz pilsētai vai pie ārsta, manuprāt, tas ir ļoti liels kaitējums, un būs izjaukta dzīve. Jāmaina dzīvesvieta, jāpārceļas uz laukiem, kur vismaz savā privātīpašumā var pastaigāt svaigā gaisā," vērtēja Fatima.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns, kurš bija rakstījis noraidošu atzinumu Tieslietu ministrijas (TM) iepriekšējam likumprojektam par galvassegu aizliegšanu, uzskata - arī šoreiz ierosinājums ir apšaubāms.

"Drošībai arī tas nav nekāds papildu garants, jo bumbu var paslēpt bikini, var paslēpt Saeimas deputāta portfelī. Es tiešām neredzu nekādu draudu. Tā ir tāda dzīvošana pagātnē, tāda fobiju konstruēšana, mēs atsaucamies uz ideālo latvietību, kādas nekad nav bijis," sprieda Tēraudkalns.

Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska vērtē - musulmaņu galvassegu aizlieguma nepieciešamība nav pietiekami pamatota, lai tiesvedības gadījumā Latvija nezaudētu. Te sekulārisma tradīcijas nav tik dziļas kā Francijā. "Ja skatās tos argumentus, ko tiesa ir izmantojusi Francijas kontekstā, tad Latvijai ne tuvu nav tādu argumentu. Likumprojekts ar tik plašu aizliegumu pašreizējā Latvijas kontekstā nonāks pretrunā ar reliģijas brīvību," uzskata Kamenska.

Tikmēr raidījuma uzrunātie iedzīvotāji Rīgas ielās ir visai noraidoši pret musulmaņu galvassegām nikābu un burku.

Kā ziņots, TM pēc ilgākas saskaņošanas ir sagatavojusi likumprojektu, lai ierobežotu seju aizsedzoša apģērba valkāšanu publiskās vietās, vienlaikus paredzot vairākus izņēmumus, kad attiecīgais ierobežojums netiktu piemērots.

Kā pamato ministrija, likums tapis, lai nodrošinātu "vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu".

Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka publiskā vietā būs aizliegts aizsegt seju, izņemot izņēmuma gadījumus. Par publisku vietu likuma izpratnē tiks uzskatīta jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kas par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Par publisku vietu likuma izpratnē nebūs uzskatāmi dievnami, lūgšanu telpas, kā arī telpas, kur notiek reliģiskā darbība.

Valdošās koalīcijas politiķi norāda, ka vēl diskutēs par TM piedāvāto likumprojektu seju aizsedzoša apģērba ierobežošanai, tomēr partiju pārstāvji ir noskaņoti vairāk atbalstoši par iespējamām regulējuma izmaiņām.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka šis politiskais spēks atbalsta TM piedāvāto likumprojektu. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji ir drīzāk atbalstoši.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka par šo konkrēto likumprojektu diskusija vēl nav notikusi. Tas ir jautājums par personiskās brīvības ierobežošanu un drošības riskiem, piebilda politiķe. Paužot personīgo viedokli, Āboltiņa ir drīzāk atbalstoša par šādu likumprojektu, ņemot vērā drošības argumentus.