Legāls nerezidentu bizness nav drauds Latvijas finanšu sistēmai

Kā Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti ietekmē Eiropas Centrālās bankas  negatīvo procentu likmju politika,  vai Eiropas Centrālās bankas pasākumiem kreditēšanas stimulēšanai ir panākumi Latvijā, kāpēc daudziem banku klientiem nākotnē var sadārdzināties dolāru norēķini? Uz šiem un citiem  Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

- Viena no Latvijas vispelnošākajām nozarēm ir finanšu starpniecība. 2015. gadā komercbanku nesadalītā peļņa pārsniedza 400 miljonus eiro. Kas ļauj komercbankām arī šogad sasniegt lieliskus peļņas rādītājus?

- 2016. gads būtiski neatšķiras no pagājušā gada. Bankas ir pelnošas. Procesi ir līdzīgi gan rezidentu, gan nerezidentu sektorā.

Latvijā, ja tā var teikt, ir divas banku specializācijas. Rezidentu bankas orientējas uz Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, bet nerezidentu bankas specializējas ārzemju uzņēmumu un privātpersonu apkalpošanā.

Rezidentu bankās ir vērojama tendence, kas liecina, ka kreditēšanas tempi pieaug. Kopējais iekšzemes kredīta portfeļa kāpums jūlijā pret jūniju bija plus 0,2%, bet no gada sākuma tie jau bija plus 2,7%.

Jāņem vērā, ka lielais kredītu pieaugums ir tieši uzņēmumu apkalpošanā. Šajā klientu segmentā, kurā ietilpst gan lielie valsts uzņēmumi, gan privātie uzņēmumi, ir palielinājies kredītu apjoms. Tendences ir pozitīvas. No gada sākuma korporatīvo klientu segmentā kredītu apjoms pieauga par 5,9%. Pieaugums ir arī nerezidentiem izsniegtajos kredītos. No gada sākuma tie ir 3,3%.

Mājokļu kreditēšanā kritums ir stabilizējies, bet tas ir nepietiekami normālai ekonomikas attīstībai. Mājsaimniecību segmentā lielāks pieaugums ir patēriņa kreditēšanā. Bankas aktīvāk piedāvā un iedzīvotāji vairāk ņem patēriņa kredītus.

Tātad kopējā tendence liecina, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms ir sācis pārsniegt atmaksāto kredītu apjomu, tāda tendence ir piekto mēnesi pēc kārtas, un tās ir ekonomikas izaugsmei labvēlīgas ziņas. Manuprāt, pozitīva tendence ir arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) kredītresursu plašāka pieejamība. Lai kredītus novirzītu tieši ekonomikas izaugsmes veicināšanai, ECB piedāvā kredītresursus ar noteiktiem nosacījumiem. Pirmajā posmā Latvijas komercbankas saņēma 250 miljonus eiro šādu ECB kredītresursu. Otrajā posmā, kas tikko sācies, Latvijas komercbankas jau saņēmušas 230 miljonus eiro lielus kredītresursus ar nulles likmi. Ja bankas izpildīs ECB nosacījumus šo kredītu izsniegšanā, tad tām ECB pat vēl piemaksās. Šajā negatīvo procentu likmju vidē tas ir ļoti labs pasākums kreditēšanas stimulēšanai, un tas dos labumu gan banku sektoram, gan mūsu ekonomikai kopumā.

- Manuprāt, komercbanku kredītportfeļa samazinājumi mājsaimniecību segmentā drīzāk liecina par ātro kredītu firmu tirgus daļas pieaugumu.

- Jā, bet tikai attiecībā uz patēriņa kredītiem. Komercbankas tomēr dominē mājokļu kreditēšanā. Patēriņa kredītus izsniedz gan bankas, gan ātro kredītu uzņēmumi, gan līzinga uzņēmumi. Daudzas komercbankas savulaik atteicās no stratēģijas īpaši attīstīt patēriņa kreditēšanu, jo gan izmaksas, gan riski šajā tirgus segmentā ir lielāki. Tomēr, kā liecina 2016. gada tendences, jau šogad ir bankas, kas gūst panākumus tieši patēriņa kreditēšanā.

- Daudzu Eiropas valstu (tostarp Latvijas, Islandes un citu) pieredze 2008. un 2009. gadu finanšu krīzēs apliecināja, ka tēze par nerezidentu naudas īpaši labvēlīgo iespaidu uz ekonomiku izrādījās liels malds. Nerezidentu nauda atstāj noteiktu pozitīvu ietekmi uz valstu ekonomiku, bet tikai izaugsmes un stabilitātes laikā. Tiklīdz rodas nestabilitāte, liela apjoma nerezidentu noguldījumi kļūst par nestabilitāti pastiprinošu faktoru.

- Latvijā nerezidentu naudas apjoms komercbankās ir 47%, bet rezidentu naudas - 53%. Viens no faktoriem, kādēļ Latvijas iedzīvotāju daļa komercbankās nepalielinās tik strauji, kā būtu vēlams, ir zemās procentu likmes eiro. Ja procenti par noguldījumiem ir ļoti zemi, tad kāda jēga nest naudu uz banku?

Depozīti, kas desmitiem gadu bija visdrošākais konservatīvais uzkrājumu veids, vairs nedod nozīmīgus ienākumus. Daļai iedzīvotāju ir zudusi motivācija uzglabāt naudas depozītus bankās.

Arī nerezidentu sektorā tendences neliecina par lielu apjomu pieaugumu iespējām. Nerezidenti, kas izmanto Latvijas komercbankas, pamatā ir saistīti ar biznesa aktivitātēm Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Centrālajā Āzijā. Saimnieciskie apstākļi (konflikti, zemas naftas cenas u.c.) šajās valstīs pašlaik nav labvēlīgi. Arī Latvijas konsekventā politika ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nozīmē melnas un pelēkas izcelsmes naudas pakāpenisku aizplūšanu. Mūsu darbības mērķis ir ierobežot nekontrolējamas svešas naudas plūsmu, tāpēc ir neizbēgami, ka šādu nerezidentu līdzekļu apjoms Latvijā samazināsies arī turpmāk.

- Cik lielus riskus rada liela apjoma nerezidentu noguldījumi?

- Nerezidentu gadījumā nebūtu pareizi lieto terminu «noguldījumi». Patiesībā ir jārunā par kontu atlikumiem, par līdzekļiem, kas ir rezervēti nākamas dienas vai nākamo dienu t.s. tekošajiem tēriņiem. Tie faktiski ir vienas nakts noguldījumi, un ilgtermiņa depozītu daudzums šajā segmentā nav liels. Mūsu risks ir valsts garantiju attiecināšana arī uz šādiem nerezidentu noguldījumiem. Visu Latvijas banku klientu - arī citu valstu pilsoņu (nerezidentu) - nauda no valsts puses tiek garantēta 100 000 eiro apjomā. Teorētiski gadījumā, ja kāda no bankām, kas pamatā apkalpo nerezidentus, nebūtu glābjama, tad mūsu valsts Noguldījumu garantiju fondam (NGF) būs jāvar nosegt šos zaudējumus klientiem. Ja maksātnespējas apstākļi būs relatīvi lielai bankai, tad atkal tikai teorētiski, bet ir iespējami fiskālie riski, ka, NGF netiekot galā, būtu jāpiedalās Valsts kasei. Taču tieši tāpēc tiek veikta FKTK uzraudzība, lai šādu risku iespējas nepieļautu vai vismaz minimizētu. FKTK kontrolē, lai bankām būtu izstrādāti realitātei atbilstoši biznesa plāni, lai likviditātes nodrošinājumā tiktu ņemti vērā arī ģeopolitiskie un reģionālie riski. Šobrīd mēs neuzskatām, ka būtu pamats bažām, ka šie riski netiktu adekvāti novērtēti. Protams, vienmēr ir risks, kas saistīts ar iespējami negodprātīgu bankas rīcību. Ir risks, ka kāda banka nespēj kontrolēt savu klientu rīcības sekas, un tas var būt bankas darbības apturēšanas iemesls. Galvenais nerezidentu biznesa risks ir saistīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Banku industrijai pašai ir jānonāk pie kopsaucēja un jāvienojas par scenāriju, kā turpmāk dzīvot. Pārmaiņas notiek, un tās ir ievērojamas. Tā kā bija kādreiz, tā vairs nebūs nekad. Pašlaik noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles mehānisms ir daudz augstākā līmenī. No bankām tiek un tiks prasīts ļoti, ļoti daudz. Naudas atmazgāšanas novēršanā galvenais kontroles objekts vienmēr būs kredītiestādes, jo tieši tās nodrošina naudas plūsmu. Dažu banku rīcība var patiešām radīt nepelnītas grūtības citām, kā arī kaitējumu valsts reputācijai un valsts prestižam. Mēs ceram arī uz banku spēju pašregulēties.

- Latvijas bankas var neko nezināt par nerezidentu finanšu noziegumiem. Latvijas bankas var labticīgi pieņemt, ka nerezidentu veiktie pārskaitījumi ir juridiski korekti, īpaši tad, ja formālie drošības kritēriji tiek ievēroti. Bet tik un tā Latvijā reģistrētas bankas var saskarties ar negodprātīgiem un noziedzīgiem klientiem, par kuru patiesajiem nolūkiem kļūst skaidrs tikai labu laiku pēc pārskaitījuma veikšanas. Tikai tad var atklāties, ka Latvijas jurisdikcija ir izmantota gigantiska apmēra afērām un noziegumiem. Vai bankas var kaut ko darīt?

- Var! Tas ir klasisks un viegli risināms gadījums. Maksājuma uzdevumu iesniedz klients. Maksājuma uzdevums nenotiek automātiski. Banka kontrolē maksājuma uzdevumu, īpaši tad, ja tiek pārskaitītas lielas vai apaļas naudas summas. Jābūt norādītam pārbaudāmam maksājuma mērķim. Bankai ir jākontrolē, kurš, kam un kāpēc pārskaita. Banku iekšējās kontroles sistēmai ir jāspēj identificēt aizdomīgus pārskaitījumus, skatot tos pēc daudziem parametriem. Tā darbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles mehānisms! Bankām ir jāpārzina savi klienti, ar kuriem tās gatavojās strādāt. Ja banka klientu pietiekami nepārzina, bet ir gatava sākt strādāt, tad tā var noteikt ierobežojumus - noteikt pārskaitījumu apjoma limitu utt. Bankas rokās ir ļoti daudzi instrumenti. Ja banku akcionāri un banku vadība vēlas apturēt melno vai pelēko līdzekļu apgrozījumu, tad to izdarīt ir iespējams. Tas ir tikai gribēšanas jautājums. Tas ir izdarāms, un es ticu, ka Latvijā bankas to paveiks.

- Kā vērtējat domu Latvijā ieviest nerezidentu finanšu līdzekļu vai kapitāla transakcijas (augsta riska darījumu?) nodevu? Manuprāt, tā būtu jāuzskata par taisnīgu atlīdzību par ES un Latvijas jurisdikcijas izmantošanu.

- Eiropas Savienības darba kārtībā atkal ir jautājums, vai ir jāievieš transakciju nodoklis. Šādu priekšlikumu pirms nedēļas atkal izteica Vācijas finanšu ministrs. Jūsu izteiktais priekšlikums ir kaut kas līdzīgs, bet tikai uz orientēts uz noteiktu tirgus segmentu. ES līmenī diskusijas notiek, bet lēmumi vēl netiek pieņemti. Latvijas politikas veidotājiem būtu jāvērtē šāda nodokļa lietderība kontekstā ar ES ieceri. Nodokļiem un nodevām jābūt iekļautiem kopējā budžeta veidošanas stratēģijā. Tos nevajag izmantot, lai sodītu bankas, kas darbojas noteiktā tirgus segmentā. Jautājums par nerezidentu kvalitāti un ar nerezidentiem saistītajiem riskiem būtu jārisina, pastiprinot ierobežojumus noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļiem. Legāls nerezidentu bizness nav drauds Latvijas finanšu sistēmai. Latvijas finanšu sistēmas lielākais drauds ir noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija - kriminālais bizness, kas apdraud gan Latvijas, gan ES, gan ASV finanšu sistēmas. Ņemsim vērā to, ka apmēram 2/3 no visiem nerezidentu pārskaitījumiem Latvijas bankās notiek ASV dolāros.

- Izskatās, ka komercbanku klientu - nerezidentu - afēru sekas būs ASV dolāru pārvedumu sadārdzinājumi un ierobežojumi, arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kas nekādas nelietīgas transakcijas nekad nav veikuši un vienmēr bijuši likumpaklausīgi.

- Diemžēl tā ir. ASV bankas ir pārtraukušas sadarbību ar vairākām Latvijas bankām. Tas nozīmē, ka šīm bankām nav iespējams veikt tiešus norēķinus ASV dolāros. Skandināvu kapitāla bankās var veikt norēķinus ar mātes banku palīdzību, bet daļai Latvijas nerezidentu banku norēķinu iespējas ir visai saspringtas, jo, strādājot ar starpniekbankām, pārskaitījuma ceļš ir garāks, un tas, protams, sadārdzina izmaksas. Nerezidentu sektorā šīs izmaksas noteikti pieaugs.

- Eiropas Centrālā banka turpina negatīvo procentu likmju politiku. Pašlaik bankām par naudas glabāšanu ECB ir noteikta negatīva (mīnus 0,4% gadā) procentu likme. Taču tas nav uzlabojis kreditēšanu. Vai ir gaidāms, ka bankām būs jāmaina biznesa modelis un nākotnē galvenie ienākumi tiks gūti no komisijas maksām?

- Latvijas lielākās bankas pēdējos gados ir veikušas vērienīgu reorganizāciju, lai optimizētu izmaksas. Esošie biznesa modeļi jau tiek koriģēti. FKTK strādās ar bankām, vērtējot to stratēģijas un biznesa plānus. Mēs vēlamies, lai bankas būtu pelnošas un rentablas.

- Nordea un DNB apvienošanas rezultātā apvienotā banka tiks reģistrēta Igaunijā. Vai tas liecina, ka komercbankas pamet Latviju?

- Viens no iemesliem ir jau pieminētā izmaksu optimizācija. Ir jākompensē ienākumu iztrūkums. Manuprāt, tas ir galvenais cēlonis. Akcionāri nemainīsies. Tā būs banka ar ievērojamu aktīvu apjomu Latvijā. Bankas uzraudzība notiks, sadarbojoties ar Igaunijas uzraudzības iestādēm. Tomēr atgādināšu, ka apvienošanās juridiski nav pabeigta. Bankas ir informējušas par nodomu. Lai apvienošanās notiktu, vēl ir jāsaņem vairāku institūciju, tostarp arī FKTK, piekrišana.

Izmaksu optimizācijas tendence ir acīmredzama, jo Latvijas ekonomika kļūst par mazu tik lielam banku skaitam. Tikai tā ir nevis finanšu sektora, bet visas ekonomikas kopēja problēma.

- Kā izpaužas Eiropas Centrālās bankas uzraudzība trim lielākajām komercbankām Latvijā?

- ECB ir padome, kurā piedalās dalībvalstu centrālo banku vadītāji, tad ir uzraudzības valde, un FKTK priekšsēdētājs ir šīs valdes loceklis. Tieši uzraudzības valdes atbildība ir lielo banku uzraudzība. Uzraudzības valde Latvijā uzrauga ABLV, Swedbank un SEB banku. FKTK pilnībā uzrauga visas pārējās - mazākas nozīmes - bankas. Taču ECB līmenī izskata jautājumus par licences atņemšanu arī mazākas nozīmes bankām. Piemēram, Trasta komercbankas gadījumā lēmumu apstiprināja ECB.

ECB pārziņā ir uzraudzības jautājumi, piemēram, par likviditāti un kapitāla pietiekamību, savukārt jautājumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un citiem riskiem visās Latvijas bankās joprojām ir FKTK kompetencē.

ECB deleģē arī lielo banku uzraudzību mums - FKTK. Līdz ar to veidojas kopēja uzraudzības komanda, kurā lielāko daļu no darba tik un tā veic FKTK.

- FKTK paveica darbu, lai izpildītu nosacījumus Latvijas uzņemšanai OECD. Iestāšanās OECD motivēja veikt reformas finanšu sektorā. Kādi ir galvenie sasniegumi finanšu sektora reformēšanā?

- FKTK vislielākais gandarījums ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidi. Ar OECD bija visai sarežģītas sarunas par valsts uzņēmumu padomēm, par korupcijas mazināšanu un par finanšu sistēmas izmantošanu kukuļošanā starptautiskos biznesa darījumos. Tieši šis punkts bija FKTK kompetencē, un tā ir tikai viena daļa no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas problēmu loka. Šajā jautājumā mēs spējām demonstrēt progresu un sarunas pabeigt savlaicīgi. Manuprāt, visi OECD ekspertu izteiktie aizrādījumi bija pamatoti un rekomendāciju ieviešana Latvijai nāca tikai par labu.