Veselības ministrija (VM) vēlas izveidot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, teikts ministrijas izstrādātajos un iesniegtajos priekšlikumos slimnīcu tīkla stiprināšanai.
Lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvu, pieejamu un integrētu veselības aprūpi, to ietvaros ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, cilvēkkapitālu, digitālo transformāciju, nozares finansējumu un tarifiem, norāda VM.
VM vērtējumā, izveidojot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu, efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, sabiedrībai būs iespēja veselības aprūpes sistēmā iegūt īsāku un koordinētu ārstniecības ceļu, pieejamākus pakalpojumus, augstāku pacientu drošību, labākus klīniskos rezultātus, labāku pacientu un darbinieku pieredzi un efektīvu resursu izlietojumu.
Viens no ministrijas priekšlikumiem paredz primārās veselības aprūpes stiprināšanu, pārskatot primārās veselības aprūpes pakalpojumus un izveidojot vienotu primārās veselības aprūpes pakalpojumu un standartu 2023.gadā. Tāpat plānots pilnveidot maksājumu sistēmu, vienkāršojot apmaksas nosacījumus un stiprinot pakalpojuma efektivitāti. VM skaidro, ka ģimenes ārstu finansēšanas sistēmas efektivitātes veicināšanai tiek strādāts pie ģimenes ārstu apmaksas modeļa, kas vērsts uz pacienta aprūpes kvalitāti pretstatā manipulāciju un piemaksu sistēmai. Lielāks uzsvars tiks likts uz kapitācijas maksājumu kā bāzes elementu, kam tiek piemērots KPI sniegums.
Tuvākajā nākotnē, 2024.gadā, plānots arī pilnveidot Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa pakalpojumu kā alternatīvu iespēju saņemt ārstniecības personas konsultāciju veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā.
Attiecībā uz slimnīcu tīkla izmaiņām, VM paredz noteikt obligāti nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumu profilus slimnīcām līdz 2023.gada 30.decembrim, lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā. Turpmāk kā obligāti nodrošināmie stacionārie veselības aprūpes pakalpojumu profili būtu nosakāmi terapija, kas ietver arī hronisko pacientu aprūpi, ķirurģija, dzemdniecība, ginekoloģija, pediatrijas, traumatoloģija un insulta vienība.
Piemēram, piektā līmeņa slimnīcas jeb klīniskās universitātes slimnīcas specializētos visos pakalpojumu profilos, piemēram, kardioloģijā, apdegumos, neiroķiruģijā, onkoloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā, traumatoloģijā, pediatrijā, dzemdniecībā, ķirurģijā un citos, kamēr ceturtā līmeņa slimnīcās netiks sniegti kardioloģijas, neroķirurģiskie pakalpojumi, kā arī ar apdegumiem saistītie pakalpojumi.
Trešā līmeņa slimnīcas specializēsies pediatrijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā, ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, otrā līmeņa - ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, bet pirmā līmeņa - tikai terapijā un akūtajā rehabilitācijā.
Tāpat VM paredz noteikt vienotas prasības cilvēkresursiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam un kvalitātes kritērijus slimnīcu pakalpojumu profiliem līdz 2023.gada 30.decembrim.
Slimnīcām arī būšot iespēja attīstīt papildu profilus, saskaņojot ar VM, ja ir atbilstošas kompetences cilvēkresursi, materiāltehniskais nodrošinājums, iespējas sniegt neatliekamo palīdzību attiecīgajā profilā.
Vēl VM plāno meklēt risinājumus hronisko pacientu aprūpes un aprūpes uzlabošanas iespējām īpaši Rīgas plānošanas teritorijā, attīstīt starpinstitucionālo primārās un sekundārās aprūpes sadarbību slimnīcu tīkla ietvarā. Būtiski ir arī pilnveidot slimnīcu sadarbību, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas plānošanu un sniegšanu, pēc iespējas nedublējot sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, sadarbību ārstniecības personāla un infrastruktūras plānošanā un izmantošanā, kā rezultātā tiks uzlabota pamata pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, vienotu pacientu plūsmu un ārstēšanu starp ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim.
Papildu VM no 2024.gada plāno izveidot deviņas metodiskās vadības institūcijas, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas klīniskās vadlīnijas, algoritmus, pacienta ceļus un kvalitātes kritērijus. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pārraudzīs kardioloģiju, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - pediatriju un bērnu psihiatriju, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca - onkoloģiju, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs - psihiatriju, bet Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" - rehabilitāciju.
VM paredz arī pilnveidot kvalitātes sistēmas, ieviešot izmērāmus kvalitātes rādītājus. Līdz 2024.gada beigām visās Latvijas slimnīcās plānots ieviest PREMS jeb pacientu ziņoto atgriezeniskā saiti par pieredzi hospitalizācijas laikā. PREMS datus apkopo un analizē katra slimnīca un Slimību profilakses un kontroles centrs, un dati norāda uzlabojamos laukus un norāda uz pacienta apmierinātību ārstniecības laikā.
Tādās prioritārajās jomās kā onkoloģija, psihiskās veselības, sirds asinsvadu, kā arī mātes un bērna veselības profilos laika periodā no 2024.-2029.gadam plānots ieviest PROMS jeb pacientu ziņoto atgriezenisko saiti par klīnisko rezultātu.
VM skaidro, ka līdz ar slimnīcu tīkla izmaiņām pacientiem visā Latvijas teritorijā tiks nodrošināti vienādas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumi, kurus sniegs stacionārās ārstniecības iestādes, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Piemēram, tālāk no dzīvesvietas tiks nodrošināta sarežģītāka ārstēšana, tuvu dzīvesvietai - terapija un aprūpe, bet blakus dzīvesvietai - primārā un ambulatorā aprūpe, neatliekamā palīdzība.
Tāpat izmaiņas paredz skaidrus un saprotamus pacientu stacionēšanas principus - pacienti, kuriem ir smagāka slimības gaita, saņems ārstēšanu augstāka līmeņa slimnīcā. Pacienti ar vieglāku slimības gaitu saņem ārstēšanu zemāka līmeņa slimnīcās atbilstoši viņa veselības vajadzībām.
Savukārt metodiskās vadības institūcijas izveide noteiktā veselības aprūpes jomā, nodrošinās vienotu ārstniecības pieeju un tās kvalitātes līmeni, personāla profesionālo pilnveidi, zināšanu pārnesi un pētniecības attīstību, bet kvalitatīvo rādītāju ieviešana ļaus attīstīt vērtībā balstītu veselības aprūpi, kas uzlabos sabiedrības veselību.
VM paredz arī virkni citu izmaiņu, piemēram, izstrādājot tehnisko specifikāciju ārstniecības personu datubāzes (reģistra) modernizācijai 2023.gadā, izstrādājot rīcības plānu ārstniecības personu apmācībai un prasmju attīstībai 2023.gadā. pārskatot rezidentūras studiju ilgumu.
Savukārt attiecībā uz digitālo transformāciju, VM ir iecerējusi veicināt sadarbību slimnīcu informācijas sistēmu attīstīšanā atbilstoši klasifikatoriem, standartiem un citām obligātajām prasībām, lai veicinātu to pāreju uz elektronisku pacientu veselības datu reģistrāciju un apstrādi, turpināt attīstīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības datu elektronisku apriti starp slimnīcām un NMPD, kā arī attīstīt telemedicīnas pakalpojumus.
Kā ziņots, drīzumā valdība varētu skatīt VM izstrādāto slimnīcu tīkla uzlabošanas plānu, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš arī pieļāva, ka plāns tiks apstiprināts.
Premjera ieskatā reforma palīdzēs mediķiem efektīvāk veikt savu darbu, jo kārtība skaidri noteiks, kuri pakalpojumi būs pieejami attiecīgā vietā. Reformas mērķis ir katram valsts iedzīvotājam nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, akcentēja Kariņš.
