Latvijā lielākās komercbankas Swedbank prezidenta amatā Māra Mančinska vietā nācis Reinis Rubenis.
Par M. Mančinski nevar teikt, ka pa pēdējiem septiņiem gadiem Swedbank vadītāja amatā viņš būtu kļuvis par tik ļoti atpazīstamu Swedbank un visas Latvijas banku sistēmas seju, kāda kādreiz bija Ingrīda Blūma. Viņa to pašu banku ar citu (pat vairākiem citiem) nosaukumu vadīja no 1996. gada līdz 2007. gada 1. janvārim. Tā paša gada 7. novembrī par savu atkāpšanos paziņoja Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Loģiski, ka viņš no tikai četrus stāvus augstās valdības ēkas ekonomiskās krīzes tuvošanos Latvijai pamanīja vēlāk, nekā I. Blūma no viņas laikā uzceltās un 2004. gada 17. novembrī atklātās bankas augstceltnes, kuras spices augšgals iegrāmatots 123 metru augstumā.
Kur paliek bijušie bankas prezidenti
M. Mančinskis izlēmis, kā to izklāsta Swedbank pagājušajā piektdienā sniegtais paziņojums, «savas darba gaitas turpināt starptautiskā uzņēmumā ārpus Latvijas un Swedbank grupas». Šāds M. Mančinska lēmums laika ziņā aptuveni sakrīt ar kārtējo mēģinājumu izvērst kampaņu par mūsu ekonomisko emigrantu atgriešanos dzimtenē. Informācijas trūkums par M. Mančinska lēmuma iemesliem pagājušajās brīvdienās tika aizpildīts ar sociālajos tīklos paustu ironiju par Latvijas nespēju noturēt šeit vēl esošos iedzīvotājus pat tad, ja viņiem ir tāds darbs un ienākumi kā M. Mančinskim.
M. Mančinskis piesakās atkārtot principā to pašu, ko jau paveicis viņa tiešais priekštecis Māris Avotiņš. Viņš vadīja Swedbank no 2007. gada janvāra līdz 2009. gada februārim, atstāja bankas vadītāja amatu dažus mēnešus pirms tās nosaukuma maiņas no Hansabanka uz Swedbank. Tajā brīdī tika sniegtas ziņas par viņa palikšanu Swedbank finanšu grupā, pēc tam viņš atrada vietu citā grupā, ko Eiropā veido Krievijas baņķieri. Plašāka sabiedrība Latvijā diez vai zina, ka šī grupa ar Expobank zīmolu dislocēta arī Rīgā, K. Valdemāra ielā 19. M. Avotiņš tur vairākus gadus bijis valdes priekšsēdētājs, bet tagad ir tādā pašā amatā Čehijas Expobank.
M. Avotiņa piemērs nenozīmē, ka M. Mančinskim obligāti jāsaistās ar Krievijas kapitālu un jāpaliek Eiropā. Gan jau vēlāk uzzināsim, kur viņš nonācis. Daudzi un dažādi pieņēmumi kādreiz tika izteikti par I. Blūmas gaitām. Līdz Indijai un citām eksotiskām zemēm viņa tiešām tikusi, bet kā tūriste. Interneta resursi uzrāda viņas dislokāciju tepat Latvijā jau minētās Expobank padomē un tāpat arī digitālo ierīču un tehnoloģiju ražotāja HansaMatrix (atcerēsimies, ka viņa taču vadīja Hansabanku) padomē.
Bankām viss labi un vēl labāk
Vismaz pēc atskaitēm spriežot, banku bizness zeļ un plaukst Latvijā un ap to. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija liecina, ka Latvijas banku sektors šā gada pirmajā pusē guvis kopā 268,4 miljonu eiro peļņu. Bez peļņas palikušas tikai dažas eksotiskas kredītiestādes, par kurām grūti pateikt, ko tās dara vēl bez savu zīmolu uzturēšanas. Savukārt Ziemeļvalstu un Baltijas finanšu grupas Swedbank ziņoja par savu pusgada tīro peļņu virs viena miljarda eiro, kas izrādījies par trešo daļu vairāk nekā salīdzināmā laika posmā pērn. Latvija Swedbank grupas peļņai devusi 52 miljonus eiro, kas gan bijusi par desmitdaļu mazāka nekā pagājušajā gadā ap šo laiku. Peļņas svārstības tik nelielā amplitūdā nevarētu būt iemesls bankas vadītāja nomaiņai ne pēc bankas īpašnieku, ne pēc M. Mančinska iniciatīvas.
Par M. Mančinska pēdējo nozīmīgo veikumu, par ko publiski zināms, jāuzskata Swedbank pamatkapitāla samazināšana no 942 856 206 eiro uz 575 000 000 eiro. Citiem vārdiem sakot, M. Mančinskis aizsūtījis uz Zviedriju 368 miljonus eiro.
It kā nekas tagad nevar apdraudēt bankas, kuru bizness ir tarifi par klientu kontu apkalpošanu. Kā zināms, bankas ir faktiski ieviesušas negatīvās depozītlikmes, kad par noguldījumiem bankās tās procentos maksā maz vai nemaz, bet naudu par kontu uzturēšanu un apkalpošanu iekasē. Vislabākās perspektīvas šajā biznesā ir tieši Swedbank, kas pratusi piesaistīt sev visvairāk klientu Latvijā.
Ar skatu tālāk un augstāk
M. Mančinska atkāpšanos no amata izdaiļo laipnību apmaiņa. Swedbank grupa pauž, ka «Māris ir pierādījis sevi kā izcilu pārmaiņu vadītāju ar skaidru spēju rīkoties šodien labākas nākotnes vārdā. Viņš Latvijā ir pazīstams ne vien kā lielākā ārvalstu investora pārstāvis un Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs, bet arī finanšu nozares viedokļu līderis» utt. M. Mančinskis vēl visu labu Swedbank ar vārdiem, «ka mēs visi tālāk dodamies jau daudz zinošāki, pieredzējušāki un izturīgāki. Tāpat esmu drošs, ka Reinis Rubenis, kurš jau sevi ir pierādījis kā talantīgs vadītājs, turpinās veiksmīgi īstenot Swedbank ilgtermiņa redzējumu un mērķus».
Par R. Rubeni zināms, ka viņš finanšu sektorā strādā jau 19 gadu un deviņus no tiem - Swedbank sastāvā, kā arī pārstāv bankas vietējās fondu biržas padomē. Augstāko izglītību finanšu specialitātē ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā un, kā teikts Swedbank paziņojumā, «paplašinājis savu redzesloku, studējot teoloģiju Latvijas Universitātē».
***
UZZIŅAI
Swedbank pirmajā vietā
Latvijas komercbanku sarakstos
pēc aktīviem miljardos eiro un
pēc klientu skaita
Aktīvi miljardos eiro
Swedbank 5,4
ABLV Bank 4,7
Rietumu banka 3,7
SEB banka 3,5
Nordea 3,1
Bankām kopā: 30,9
Izsniegto maksājumu karšu skaits
Swedbank 969 057
SEB banka 524 141
Citadele banka 363 155
DNB banka 185,175
Nordea 83 491
Bankām kopā: 2 303 925
Avots: Latvijas Komercbanku asociācija