Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis atbalsta ideju par otru elektropārvades starpsavienojumu ar Zviedriju, kas, iespējams, varētu sākties Latvijā.
"Es atbalstītu šādu ideju. Mēs redzam, cik labi šis kabelis ietekmē cenas. Protams, ir tehniskas problēmas, kas liedz tam darboties visu laiku. Bet šīs problēmas tiks novērstas. Ar diviem kabeļiem ietekme uz elektrības cenām būtu vēl lielāka," intervijā aģentūrai BNS norādīja ministrs.
Masjulis sacīja, ka otrā starpsavienojuma izbūve ar Zviedrijas amatpersonām jau ir apspriesta. "Es esmu apspriedis šo jautājumu ar Zviedrijas enerģētikas ministru. (..) Izsakoties vienkārši, zviedri izanalizētu šādu iespēju," viņš piebilda.
"Ir tehniski jānosaka, uz kuru vietu Zviedrijā kabelis būtu jāizbūvē un vai tas sāktos no Lietuvas vai Latvijas. Es esmu ieminējies savam Latvijas kolēģim, ka, iespējams, mēs to varētu apspriest un padomāt par otrā kabeļa izbūvi uz Zviedriju," atklāja Masjulis.
Ministrs uzskata, ka otrais kabelis, kura nosaukums varētu būt "NordBalt2", varētu sākties Latvijā, bet norādīja, ka tas viss vēl ir jāapspriež ar Latvijas pārstāvjiem.
"Mēs jau esam pabeiguši vienu projektu un zinām tehnoloģiju," viņš piebilda.
Pēc ministra teiktā, ja elektroenerģijas cenas Zviedrijā paliks zemas līdz 2040.-2045.gadam, kā tas ir plānots, otrs kabelis vēl vairāk samazinātu cenas Baltijas valstīs.
Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" vadītājs Daivis Virbicks ideju par "NordBalt 2" izbūvi ierosināja jau 2015.gadā, norādot, ka otrs starpsavienojums ar Zviedriju palīdzētu noturēt stabilas cenas, jo gadījumā, ja viens kabelis pārstātu darboties, otrs joprojām piegādātu elektroenerģiju.
550 miljonus eiro vērtais un 453 kilometrus garais "NordBalt" ir Lietuvas pirmais elektrosavienojums ar Zviedriju. Projektu kopīgi attīsta "Litgrid" un Zviedrijas elektrotīklu operators "Svenska Kraftnat". Jūras dzelmē ievilktais kabelis, ko izgatavojis Zviedrijas koncerns ABB, savieno Klaipēdas un Nībrū pārveidotājstacijas, ko arī uzbūvēja ABB.