Elksniņš: sagatavojām likumprojektu par PVN likmes pazemināšanu nekustamā īpašuma apsaimniekošanai
Saeimas frakcijas "Saskaņa" deputāti ir sagatavojuši likumprojektu par pazeminātas PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem, informē deputāts Andrejs Elksniņš.
Lēmums, ka no 2016.gada 1.jūlija par māju apsaimniekošanas pakalpojumiem tiks piemērota 21% PVN likme, tika pieņemts pērnā gada novembrī, kopā ar valsts budžetu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju rēķini par šiem pakalpojumiem. Jau tad "Saskaņas" deputāti bija pret 21% PVN likmes piemērošanu un piedāvāja noteikt pazeminātu likmi 5% apmērā, tai skaitā arī par apkuri. Tomēr koalīcijas deputāti piedāvājumu noraidīja.
"Apstākļos, kad valsts iedzīvotāji turpina skaitīt katru centu, rēķinu palielināšana par dzīvokļiem pat par 5 eiro, ir jūtama. Mūsu piedāvājums iepriekš netika atbalstīts, taču tas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Šobrīd mēs veicam finanšu aprēķinus un esam sagatavojuši likumprojektu, lai to izskatītu jau pirmajā plenārsēdē jaunajā sesijā rudenī. Lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% - ir reāli. Jautājums ir tikai viens - vai valdošās partijas vēlēsies atbalstīt mūsu piedāvājumu," norāda Elksniņš.
Atgādināsim, ka Finanšu ministrija, kura piedāvāja paaugstināt likmi līdz 21%, paskaidroja, ka apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšana ar PVN atbilst ES Padomes direktīvai par kopējo PVN sistēmu. Kā tagad noskaidrojās, Latvijai bija vairākas iespējas iekļaut šajā direktīvā normu, kas paredzētu nepiemērot PVN dzīvojamo māju apsaimniekošanai - 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES, kā arī 2013.gadā, kad Eiropas Komisija brīdināja Latviju par to, ka Latvija pārkāpj direktīvu, piebilstot, ka Latvijai ir vai nu jālabojas, vai arī jāpamato, kādēļ jāatstāj viss kā ir un apsaimniekošanai nodokli nepiemērot. Latvija izvēlējās vienkāršāko ceļu un apņēmās izsvītrot no likuma izņēmumu, kas ļāva neaplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu ar nodokli.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķina nākamajos trīs gados budžeta ienākumi no šīm izmaiņām veidos attiecīgi 9,3 miljonus eiro, 22,4 miljonus eiro un 22,4 miljonus eiro.