Pārbaudē par valsts valodas prasmju līmeni Valsts policijā (VP) secināts, ka aptuveni 3% jeb 219 no šajā dienestā strādājošajām personām nezina latviešu valodu pietiekami labi, lai varētu pildīt savus profesionālos pienākumus.
Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis Mareks Matisons, VP informēs šos darbiniekus par nepieciešamību uzlabot latviešu valodas prasmes un līdz šā gada 1.oktobrim veikt atkārtotu valodas prasmju atestāciju.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) sola arī turpmāk pievērst uzmanību VP darbinieku latviešu valodas prasmēm un sekot līdzi, lai tie VP strādājošie, kuru valsts valodas prasmes atzītas kā nepilnīgas, apgūtu valsts valodu un veiktu atkārtotas valodas pārbaudes.
Nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni profesionālo un amata pienākumu pildīšanai VP amatpersonām nosaka Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmju pārbaudi".
Kā ziņots, reaģējot uz Mūrnieces norādījumiem, ka valsts valodas nezināšana atbilstošā līmenī nav savienojuma ar darbu VP, dienesta priekšnieks Valdis Voins februāra sākumā uzdeva visiem dienesta struktūrvienību vadītājiem līdz 1.martam sagatavot un iesniegt sarakstu ar tām amatpersonām, kuru latviešu valodas prasmju līmenis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Minētajos sarakstos bija jāiekļauj arī tās amatpersonas, kuras, pildot dienesta pienākumus, nelieto valsts valodu nepieciešamā apjomā. Tam par pamatu varēja būt iedzīvotāju sūdzības vai Valsts valodas centra (VVC) inspektoru atzinums pēc pārbaudes veikšanas un sankciju piemērošana.
Kā ziņots, veicot pārbaudi Rīgas Latgales policijas iecirknī Gogoļa ielā, valodas inspektori konstatējuši, ka vairākiem policijas darbiniekiem ir fiktīvas valodas apliecības, proti, apliecības ar šādiem numuriem neesot izsniegtas konkrētajām personām, janvārī rakstīja "Latvijas Avīze".
Valodas apliecības ar iespējama viltojuma pazīmēm konstatētas četriem Gogoļa ielas policijas iecirkņa darbiniekiem, no tiem divi ir policijas autovadītāji. Šos policijas darbiniekus valodas inspektoriem satikt pagaidām nav izdevies, jo viņi bijuši dežūrā, tāpēc tiekot saskaņots laiks, kad viņiem veikt valsts valodas zināšanu pārbaudi. Viņiem lūgts arī rakstiski paskaidrot, kā ieguvuši konkrētās valsts valodas prasmes apliecības.
Diviem Gogoļa ielas policijas iecirkņa darbiniekiem - kārtības policijas priekšniekam Vladimiram Petrukam un iecirkņa darbiniecei Ludmilai Ķēniņai - valodas inspektori konstatējuši amata pienākumu veikšanai nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Policijas darbiniekiem valsts valoda jāprot augstākajā - C prasmes - līmenī, bet Petrukam un Ķēniņai konstatēts vidēja līmeņa valsts valodas lietojums.
VVC viņus administratīvi sodījis un lūdzis piecu mēnešu laikā uzlabot valsts valodas zināšanas. Tad paredzēta atkārtota pārbaude. Administratīvais sods par valsts valodas nelietošanu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī ir no 25 līdz 50 latiem. Ja pārkāpums konstatēts atkārtoti gada laikā - 100 līdz 200 lati.
Pērn VVC policistu valodas lietojuma pārbaudēm nav īpaši pievērsies, jo asākais jautājums bija patērētāju tiesības saņemt informāciju par precēm un pakalpojumiem valsts valodā, stāstīja VVC kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis. Tomēr situācija ar valodas zināšanām valstī palēnām uzlabojas, tostarp policijā, notiek paaudžu maiņa, un gados jaunākajiem policistiem kopumā grūtību ar valsts valodu neesot.