"Latvijas tilti" atstādina valdes priekšēdētāju; veiks dienesta pārbaudi

Būvfirmas AS "Latvijas tilti" padome atstādinājusi valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu no darba pienākumu pildīšanas un veiks dienesta pārbaudi, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas tiltu" juridiskā departamenta vadītājs Vadims Kolosovs apstiprināja, ka ir informācija par Kamkalova aizturēšanu Lietuvā. "Diemžēl pašlaik pieejamā informācija ir nepilnīga un nevar kalpot par pamatu kādiem noteiktiem secinājumiem," norāda Kolosovs.

"Latvijas tilti" uzskata, ka šis notikums ir rūpīgi jāizmeklē, un kompānija ir gatava sniegt nepieciešamo palīdzību šajā jautājumā tiesībaizsardzības iestādēm.

Kolosovs uzsver, ka kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz likumpaklausības un pārredzamības principiem, un kompānija plāno arī turpmāk ievērot šos principus.

AS "LNK Industries", kuras struktūrā ietilpst arī būvfirma AS "Latvijas tilti", šodien rīko mediju preses brīfingu. Brīfings notiks plkst.17 viesnīcā "Mercure Riga Centre Hotel" Elizabetes ielā 101, zāle "Antonija". Brīfingā piedalīsies "LNK Industries" valdes loceklis Davids Lipkins.

"Latvijas tilti" tika izveidoti 1942.gadā kā valsts uzņēmums. 1997.gadā uzņēmums tika pārveidots akciju sabiedrībā, kuras kontrolpaketi iegādājās kompānija "Latvijas Novitātes komplekss", kam ir 89,69% "Latvijas tiltu" akciju.

"Latvijas Novitātes kompleksa" (LNK) jeb "LNK Group" īpašnieki ir uzņēmēju Milovu ģimene. Holdings "LNK Group" dibināts 1988.gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā ("LNK Industries"), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē ("LNK Aerospace") un nekustamo īpašumu attīstībā ("LNK Properties"). "Latvijas tilti" ietilpst "LNK Industries" virzienā, savukārt Kamkalovs ir arī LNK valdes loceklis.

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas "Latvijas tilti" valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas Klaipēdā. Latvijā aizturēti vēl seši "Latvijas tiltu" darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) paziņojumā, "G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākas reizes devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu", proti, 9500 eiro robežu.

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien darba dienas nogalē veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Aizturēšanas operācijas un citas procesuālās darbības vienlaikus norisinājušās arī Latvijā. KNAB vienā no lielākajiem Latvijas biznesa koncerniem aizturējis sešas augstas amatpersonas, veicis aptuveni 20 kratīšanas, atrasti un izņemti izmeklēšanai svarīgi dokumenti un vairāk nekā 100 000 eiro skaidrā naudā, norāda STT, gan neminot ne aizturēto cilvēku uzvārdus, ne uzņēmuma nosaukumu.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kas piektdien ieradies Klaipēdā, žurnālistiem apliecinājis, ka STT veicis kratīšanas arī Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektora Arvīda Vaitkus kabinetā, bet vairāk informācijas par to viņam pagaidām neesot. Premjers atteicies vērtēt notikušo, kamēr nav pabeigta izmeklēšana.

Vaitkus piektdien žurnālistiem sacījis, ka par pārkāpumiem viņam nav zināms, bet atzinis, ka ceturtdien dzēris kafiju kopā ar vēlāk aizturēto "Latvijas tiltu" valdes priekšsēdētāju. "Vakar sekretāre negaidīti paziņoja, ka ieradušies "Latvijas tiltu" pārstāvji, viņi vēloties iziet, mēs padzērām kafiju, vienu no dalībniekiem es nepazinu, tas bija Kamkalovs, kas vēlējās vairāk iepazīties un priecājās, ka piedalījies ostas jubilejas svinībās un dzirdējis par mūsu vēsturi," stāstījis ģenerāldirektors.

Tikmēr ostas juridiskā departamenta vadītājs Lins Rudis pastāstījis, ka STT interesējas par trim projektiem. "Pēc mūsu ziņām, kukulis nav atrasts, bet dokumentu izņemšana, cik man zināms, turpinās," viņš piebildis.

Vaitkus atzinis, ka izmeklēšana skārusi morālo klimatu ostas direkcijā, bet pašlaik darbinieki rūpīgi analizē visus projektus, kuri varētu raisīt aizdomas, taču pagaidām nekas nav atrasts.

Pēc viņa teiktā, "Latvijas tilti" konkursos piedāvājuši krietni zemāku cenu un darbus veikuši kvalitatīvi.

"Tā ir viena no kompānijām, kas darbus veic par būtiski zemākām cenām - līdz pat 40% mazāk par projektēto. Līdz pat šim mēs bijām apmierināti gan ar kvalitāti, gan cenu," sacījis ostas direkcijas ģenerāldirektors.

Viņš atteicies atbildēt, vai konkursi, par kuriem tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana, sākti, kopš janvārī infrastruktūras direktora amatā stājās Zumars.

Būvfirma "Latvijas tilti" saņēmusi vairākus Klaipēdas ostas pasūtījumus. Nesen tā kopā ar "Kaminera" grupas celtniecības uzņēmumu "Borta" uzvarēja 11,7 miljonu eiro vērtā konkursā par Klaipēdas ostas dienviddaļas padziļināšanu. Tā bija uzvarējusi arī 14,9 miljonu eiro vērtā kravu kompānijas "Bega" piestātņu izbūves konkursā, bet vēlāk no tā izstājās. 2013.gadā "Latvijas tilti" par 32,36 miljoniem eiro izbūvēja Klaipēdas ostas pasažieru termināļa piestātni.

Lietuvā kopumā "Latvijas tilti" saņēmuši pasūtījumus 94,2 miljonu eiro vērtībā - neskaitot darbus Klaipēdas ostā, kompānija būvējusi Panemunes-Sovetskas apvedceļu, Geležinio vilko ielas estakādi Viļņā.

"Latvijas tilti" ieņēmumi pērn bija 15,47 miljoni eiro - divas reizes mazāk nekā 2014.gadā, kad tie sasniedza 31,564 miljonus eiro, bet kompānijas peļņa bija 69 700. 2014.gadā "Latvijas tiltu" peļņa bija 20 600 eiro.