Premjera darbs apmierina nepilnu piektdaļu iedzīvotāju

© F64

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) darbs apmierina tikai nepilnu piektdaļu iedzīvotāju, bet ievērojami vairāk cilvēku premjera darbu vērtē negatīvi, liecina pētījumu kompānijas "GfK Baltic" sadarbībā ar aģentūru LETA veiktā aptauja.

Taujāti, vai viņus apmierina Kučinska darbs, 19% pauduši noteiktu "nē", bet vēl 36% atzinuši, ka viņus tas drīzāk neapmierina. Tikmēr pilnībā pozitīvu vērtējumu politiķa darbam sniedzis 1% aptaujāto, bet daļēji pozitīvu - 16%. Vairāk nekā piektdaļa - 27% - aptaujāto netika snieguši Kučinska darba novērtējumu.

Kritiskāk premjera darbu vērtē cittautieši, no kuriem 12% apmierinot Kučinska darbs, bet 63% - neapmierinot. Starp latviešiem 21% norādījis, ka viņus apmierina Kučinska darbība, bet 51% bijusi kritiska attieksme.

Vīrieši Kučinska darbu vērtē kritiskāk nekā sievietes: no aptaujātajiem vīriešiem negatīvu vērtējumu Kučinska darbam sniedza 62%, bet pozitīvu - 19%, savukārt no sievietēm kritiska nostāja pret premjera darbību bijusi 49%, bet pozitīva - 17% aptaujāto.

Lielāks Kučinska darbības atbalstītāju īpatsvars ir starp vadītājiem, savukārt vismazākais atbalsts bija vērojams starp jauniešiem, no kuriem gan arī vislielākajam skaitam nebija viedokļa par Kučinska darbu. Salīdzinot ar jauniešiem, augot aptaujāto vecumam, vērojams arī Kučinska darba pozitīvo vērtējumu pieaugums. Vecākajās vecuma grupās mazāk ir cilvēku, kuriem nav viedokļa par premjera darbu.

Reģionālā griezumā iedzīvotāju vērtējumos nav būtisku atšķirību, tomēr laukos dzīvojošo vidū Kučinskim ir vismazāk negatīvo vērtējumu. Mazāk kritiskas pret Kučinska darbu ir arī mājsaimnieces.

Aptauja tika veikta internetā maija beigās, aptaujājot 801 Latvijas iedzīvotāju-interneta lietotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais