51 notiesātais uzraudzīts elektroniski

UZRAUDZĪBA. Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs (vidū) un Uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Klūga stāsta, kā darbojas elektroniskā uzraudzība. Attēlā arī puisis ar elektronisko aproci ap kāju, bet uz galda tā sauktā bāzes stacija, kas uztver signālu no raidītāja aprocē © Publicitātes foto, Jānis SPIGOVSKIS

Elektronisko uzraudzību Valsts probācijas dienests pašlaik piemēro 28 notiesātajiem, bet kopš šīs jaunās sistēmas darbības uzsākšanas uzraudzība piemērota jau 51 personai. Nepilna gada laikā tikai trīs no uzraugāmajiem notiesātajiem izdarījuši tādus pārkāpumus, lai elektronisko uzraudzību pārtrauktu, proti, lietojuši apreibinošās vielas, kas ir stingri aizliegts. Šiem cilvēkiem nācies atgriezties ieslodzījumā.

Ko nozīmē elektroniskā uzraudzība un kādos gadījumos to pašlaik piemēro? Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs stāsta, ka pašlaik Latvijā elektronisko uzraudzību piemēro ieslodzītajiem, kuri ir gatavi mainīties un kurus ar tiesas lēmumu var atbrīvot no brīvības atņemšanas iestādes agrāk, tātad pirms termiņa. Elektroniskās uzraudzības laikā notiesātais savu dzīvesvietu var pamest tikai noteiktā laikā saskaņā ar grafiku. Pagaidām vēl elektroniskā uzraudzība nav kā alternatīva cietumam tādā nozīmē, ka to kā soda mēru varētu piespriest jau uzreiz, neieslogot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē. «Sākām ar to, ka elektronisko uzraudzību ieviesām personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma pirms termiņa, bet nākamais loģiskais solis ir piemērot šo uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam,» saka M. Papsujevičs. Elektroniskās uzraudzības idejas pamatā ir gan sabiedrības drošība - sistēma ļauj kontrolēt, vai notiesātais noteiktā laikā ir savā dzīvesvietā, gan valsts budžeta līdzekļu ietaupījums - nav jāmaksā par notiesātā uzturēšanos cietumā. Svarīgs aspekts šādā pieejā notiesātajiem ir viņu pašu motivācija mainīties, jo, kā zināms, ne vienmēr atrašanās cietuma kamerā pilda šo soda funkciju. Elektroniskā uzraudzība ļauj atsākt strādāt, būt kopā ar tuviniekiem, un tas, pēc probācijas speciālistu teiktā, daudziem notiesātajiem ir pietiekami būtisks arguments, lai piekristu elektroniskajai uzraudzībai un ievērotu skrupulozos tās noteikumus. M. Papsujevičs uzreiz gan uzsver, ka pieteikšanās elektroniskajai uzraudzībai ir brīvprātīga, jo «piespiedu kārtā tai pašreiz nebūtu tik labu rezultātu». Visu notiesāto, kuri piesakās šim procesam, lietas tiek rūpīgi izvērtētas. Noteikti tiek saņemta arī piekrišana no ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar šo cilvēku.

Lai iztēlotos, kā tas notiek reālajā dzīvē, iedomāsimies parastu dzīvokli. Tajā novietota tā sauktā bāzes stacija - uztvērējs, kas sūta signālu uzraudzības centram (strādā diennakti), savukārt notiesātajam, kas dzīvo šajā dzīvoklī, pie potītes piestiprināta aproce ar raidītāju, kas raida dzīvoklī esošajam uztvērējam. Ja cilvēks ar šo aproci mēģinās iziet pa dzīvokļa durvīm vai izslēgs bāzes staciju, vai vienkārši centīsies sabojāt aproci, signālu saņems uzraudzības centrs un sazināsies vispirms ar pašu notiesāto, lai noskaidrotu, kas notiek, un ziņos VPD atbildīgajai personai. Lai pārliecinātos, ka notiesātais ir dzīvoklī, «uzraugs» liks notiesātajam pieskarties ar roku pie ierīces, lai «nolasītu» pirkstu nospiedumus. Katram notiesātajam ir savs individuālais grafiks, kad un uz cik ilgu laiku viņš drīkst pamest dzīvesvietu. Arī šo noteikumu pārkāpšana nozīmētu atgriešanos cietumā.

Pēc M. Papsujeviča stāstītā, ne katrs notiesātais der elektroniskajai uzraudzībai, jo tas prasa lielu motivāciju, disciplīnu, ģimenes locekļu atbalstu un piemērotu dzīvesvietu no tehniskā viedokļa. Kopš 2015. gada jūlija, kad VPD uzsāka notiesāto pieteikumu izvērtēšanu, vēlmi, lai viņus uzrauga elektroniski, izteikuši 203 ieslodzītie, veikti 149 izvērtējumi, notikušas 129 tiesas sēdes un pieņemts tikai 51 pozitīvs lēmums - notiesātais atbrīvojams ar elektronisko uzraudzību. M. Papsujevičs uzskata, ka tas ir ļoti labs rādītājs un apliecina, ka personas tiek rūpīgi izvērtētas: «Vērtējam, par ko persona sodīta, kāpēc izdarījusi pārkāpumu, kāda bijusi uzvedība ieslodzījumā, vai ģimene atbalsta uzraudzības uzstādīšanu un vai tas vispār ir iespējams tehniski.» Tiesa daudzos gadījumos nav lēmusi par labu atbrīvošanai no cietuma, jo ņēmusi vērā atkarības (atrodoties elektroniskajā uzraudzībā, nedrīkst lietot ne alkoholu, ne narkotikas) un antisociālu uzvedību, piemēram, notiesātais uzskata, ka zagt ir labi, jo veikalā visa kā tāpat ir daudz.



Svarīgākais