Reģionālās slimnīcas grib runāt ar Kučinski

Arī pēc tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvjiem reģionālās slimnīcas līgumus ar valsti parakstīt vēl negrasās un vēlas finansējuma palielināšanas jautājumu apspriest ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Kā pēc tikšanās ar slimnīcu vadītājiem žurnālistiem sacīja NVD vadītājas vietnieks Andrejs Doveiks, finansējums slimnīcām ir atkarīgs no tā, kāda bija finansējuma izpilde iepriekšējā gadā. Proti, ne visas slimnīcas 100% apmērā bija iztērējušas pērn piešķirto finansējumu.

Doveiks arī norādīja, ka kopējais finansējuma apjoms slimnīcām par ambulatorajiem pakalpojumiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav samazināts, bet gan pārdalīts par labu tām slimnīcām, kur pieprasījums pēc pakalpojumiem ir lielāks. Viņš arī skaidroja, ka palielināt finansējumu reģionālajām slimnīcām nav iespējams, jo naudas budžetā ir tik, cik ir.

Tomēr, kā žurnālistiem sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova, finansējuma samazinājums reģionālās slimnīcas neapmierina un biedrība šo jautājumu plāno apspriest ar Kučinski. Viņa arī piebilda - kamēr tikšanās ar premjeru nebūs notikusi, reģionālās slimnīcas līgumus neparakstīs.

Šobrīd līgumus ar NVD noslēgušas četras slimnīcas, no kurām divas noslēgušas līgumu pārpratuma pēc, domājot, ka sliktā situācija radusies krīzes rezultātā, bet vēl divas reģionālās slimnīcas līgumu parakstījušas, domājot, ka mainīt tāpat neko neizdosies. Kopumā līgumu neesot parakstījušas 17 slimnīcas.

Kā skaidroja Širova, apjoma neizpilde rodas arī tāpēc, ka NVD nepieciešamo finansējumu rēķina, ņemot vērā gada pirmos deviņus mēnešus, no kuriem trīs ir vasaras mēneši, kad cilvēki slimo mazāk. Savukārt gada pēdējie mēneši aprēķinos netiek ņemti vērā, tomēr šajā laikā finansējums tiek tērēts pietiekami daudz. Biedrība uzskata, ka aprēķinos būtu jāņem vērā visi 12 gada mēneši, tomēr, lai to izdarītu, jāgroza Ministru kabineta noteikumi.

Finansējums netiek iztērēts arī tādēļ, jo valdība gada pēdējos mēnešos piešķir papildu naudu slimnīcām, tomēr šajā īsajā laikā visu finansējumu iztērēt ir grūti, skaidroja biedrības pārstāve.

Kopumā finansējums reģionālajām slimnīcām būs par aptuveni 5% mazāks nekā pērn, kas, uz visām slimnīcām rēķinot, ir apmēram miljons eiro. Mazāks finansējums reģionālajām slimnīcām ir tādēļ, ka šogad vairāk naudas ir piešķirts trim universitātes slimnīcām Rīgā.

Tomēr, kā sacīja Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA), kurš arī piedalījās sanāksmē, šajā jautājumā nav saprotams, kāpēc, piešķirot 5,7 miljonus eiro pērn valsts slimnīcu kredītu dzēšanai un paredzot šim mērķis šogad teju astoņus miljonus eiro, lielajām slimnīcām joprojām nepieciešams papildu finansējums. Šics piebilda - solījums, ka, atslogojot lielās universitātes slimnīcas no kredītu maksāšanas, palielināsies finansējums pakalpojumu sniegšanai, ir kaut kur "izčabējis".

Širova arī sacīja, ka finansējuma samazinājums reģionālajām slimnīcām pagarinās rindas pacientiem. Cilvēkiem nāksies arī tērēt savus resursus, lai brauktu uz Rīgu saņemt pakalpojumu. Šobrīd gan slimnīcas pakalpojumus saviem pacientiem nodrošina, tomēr, ņemot vērā, ka piedāvāto līgumu summas ir mazākas nekā pērn, arī pakalpojumu apjoms ir mazāks.

Tomēr tikšanās laikā biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs saņēmis zvanu no Veselības ministrijas (VM), ka "ugunsgrēka dzēšanai" atrasti 400 000 eiro. Kalējs gan žurnālistiem sacīja, ka vēl jānoskaidro, kur šī papildu summa reģionālajām slimnīcām tiks rasta un kā tā tiks sadalīta. Viņš piebilda, ka arī 400 000 eiro nerisinās problēmu, tomēr sava veida kompensācija tā ir. Ja, piemēram, arī otrajā pusgadā atrastos 400 000 eiro, tad reģionālajām slimnīcām finansējums būtu "pa nullēm", piebilda Kalējs.