Vairāku Latvijas slimnīcu vadītāji uzskata, ka, stāstot par labajiem nodomiem palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus Rīgas, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) maldina sabiedrību.
Šāda reakcija seko pēc tam, kad pagājušajā nedēļā atklājās, ka vairākām reģionālajām slimnīcām ir samazināts atvēlētais valsts finansējums, lai to palielinātu trim lielajām valsts nozīmes slimnīcām Rīgā.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu biedrībā, Latvijas slimnīcu vadītāji saņēmuši 2016.gada līgumus par valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanu un pauž sašutumu par "ievērojamo finansējuma samazinājumu, kas būtiski palielinās rindas uz izmeklējumiem un ambulatorajiem pakalpojumiem reģionos". Biedrība atzīmē, ka dažādiem izmeklējumiem Latvijas slimnīcās atvēlēti vēl mazāk līdzekļu nekā 2015.gadā.
Izņēmums ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurai pēc lielās ažiotāžas par rindām šī gada sākumā plānots finansējuma pieaugums. Pārējie Latvijas slimnīcu vadītāji pauž satraukumu par situāciju un pagaidām atsakās parakstīt līgumus, kurus piedāvā Nacionālais veselības dienests (NVD), teikts biedrības izplatītajā paziņojumā.
Biedrībā skatījumā, pretstatā solījumiem par uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā un pakalpojumu pieejamības veicināšanu iedzīvotājiem, slimnīcas saņēmušas finansējuma piedāvājumus, kas ir vēl nepietiekamāki nekā iepriekšējos gados. Tas nozīmējot, ka reģionu iedzīvotājiem piekļuve valsts apmaksātiem ambulatoriem pakalpojumiem tiks vēl vairāk apgrūtināta.
"Piemēram, Jēkabpils slimnīcā ievērojami samazināsies rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība. Turklāt līdz šim valsts šos pakalpojumus plānoja vairāk pieejamus tieši bērniem. Līdz ar to plānotais samazinājums būtiski atsauksies uz mazajiem pacientiem, kuriem rehabilitācija nepieciešama," norādīja biedrībā, piebilstot, ka Kuldīgas slimnīcā NVD līguma piedāvājums nozīmē to, ka rehabilitācijas pakalpojumi nebūs pieejami gandrīz 400 pacientu, galvenokārt apgrūtināta būs akūta rehabilitācija, kas ir kritiski nepieciešama, lai novērstu invaliditāti.
Biedrība arī prognozēja, ka Rēzeknes slimnīcā pieaugs rindas uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem. Ja šobrīd rindā uz tiem Rēzeknē jāgaida vidēji mēnesis, turpmāk nākšoties gaidīt septiņas nedēļas. Uz dienas stacionāra pakalpojumiem neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanai turpmāk trīs nedēļu vietā būšot jāgaida sešas nedēļas. Reģionu pacientiem vēl biežāk nāksies braukt uz Rīgu, kur savukārt valsts kvotas ir palielinātas, informēja biedrības pārstāvji.
"Slimnīcu vadītāji uzskata, ka, stāstot par labajiem nodomiem palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus Rīgas, veselības ministrs maldina sabiedrību," uzskata Latvijas Slimnīcu biedrība. "Iepriekš sarunās tika izteikti solījumi, ka slimnīcām ārpus Rīgas finansējums būs 2015.gada līmenī, bet realitātē tieši slimnīcām reģionos piemērots finansējuma samazinājums un pakalpojumu koncentrācija notiks Rīgā, kur dzīvo vien 40% Latvijas iedzīvotāju".
Latvijas slimnīcu vadītāji NVD piedāvātos līgumus nav gatavi parakstīt un gaida tikšanos ar Veselības ministrijas un NVD pārstāvjiem, lai dzirdētu skaidrojumu šādai veselības aprūpes politikai.
Kopējā tikšanās šajā jautājumā plānota 31.martā. Pēc tikšanās rezultātu izvērtēšanas Latvijas slimnīcu vadītāji kopā ar savu reģionu pašvaldībām lems par tālāko rīcību un līguma parakstīšanu, kā arī informēs savu reģionu iedzīvotājus par iespējām 2016.gadā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus savās reģiona slimnīcās.