Pērn Latvijas cietumos atradās 1259 narkotisko vielu lietotāji

Ieslodzījuma vietās 2015.gada 31.decembrī atradās 1259 narkotisko vielu lietotāji, tajā skaitā 128 sievietes un 13 nepilngadīgas personas, liecina Tieslietu ministrijas (TM) rīcībā esošā informācija.

Ministrijā norāda, ka katru gadu rūpīgi plānotos drošības pasākumos ieslodzījuma vietu darbinieki izņem vairāk nekā kilogramu narkotisko un psihotropo vielu. 2014.gadā brīvības atņemšanas iestādēs tika izņemti 316,99 grami psihotropo vielu, 93,62 grami narkotisko vielu un 3367,15 litri alkoholisko dzērienu. Savukārt pērn līdz 1.novembrim brīvības atņemšanas iestādēs tika izņemti 472,5 grami psihotropo vielu, 141,49 grami narkotisko vielu, tabletes, kas satur psihotropās vielas, un 2379,3 litri alkoholisko dzērienu.

TM izstrādājusi grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā un likumprojekta anotācijā uzsver, ka pašlaik Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs nav iespējams ieslodzītajiem ar atkarību problēmām nodrošināt izolāciju no narkotiskajām un psihotropajām vielām, kā arī nodrošināt priekšnosacījumus resocializācijas darbam ar šo speciālo mērķa grupu. Līdz šim brīvības atņemšanas iestādēs ar dažādu fondu finansējumu tika organizētas aktivitātes HIV/AIDS un citu infekcijas slimību prevencijai, kā arī aktivitātes narkotiku izplatīšanas samazināšanai. Lai nodrošinātu atkarīgo personu pilnvērtīgu iesaistīšanos resocializācijas pasākumos, izciešot brīvības atņemšanas sodu, svarīgi vispirms ir atrisināt atkarību problēmu, un tikai tad būs iespējams pilnvērtīgi iesaistīt šīs personas resocializācijas aktivitātēs.

TM skaidro, ka ieslodzītajiem nav iespējas saņemt palīdzību atkarību ārstēšanā, izņemot detoksikāciju, kas tiek veikta visos gadījumos, kad tai ir medicīniska indikācija, kas ir pretrunā ar reālo narkomānijas ierobežošanas sistēmu sabiedrībā un dažādām sabiedrībā pieejamām atkarību novēršanas programmām, piemēram, Minesotas programmu. Ņemot vērā šos apstākļus, ministrija secina, ka atkarību mazināšanai ir nepieciešams steidzams risinājums, jo atkarīgajiem ir problēmas ar resocializācijas rezultātu sasniegšanu un ir gandrīz neiespējami novērst noziegumu cēloņus, ja soda izpildes laikā nenotiek darbs pie atkarību novēršanas.

Tāpēc TM izstrādāja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, norādot, ka sekojoši ir vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu iekšējo kārtību ieslodzījuma vietas struktūrvienībā, kur tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, kā arī notiesāto atlases, uzņemšanas, pārvietošanas un izslēgšanas no programmas kārtību un kritērijus lēmumu pieņemšanai. Likumprojekts paredz Latvijas Sodu izpildes kodeksu papildināt ar jaunu daļu, nosakot, ka notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, tur atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ņemot vērā programmas specifiku.

Līdz gada beigām paredzēts, ka darbību sāks Atkarīgo centrs, kurš atradīsies Olaines cietumā, un tiks izstrādātas programmas darbam ar atkarīgajiem. Notiesātā atrašanās Atkarīgo centrā tiek plānota kā atsevišķs un būtisks brīvības atņemšanas soda izpildes posms, kas līdz šim normatīvajos aktos nav minēts. Viena no programmām, kura tiks izmantota ieslodzīto atkarību mazināšanai Atkarīgo centrā, ir no Polijas cietumu sistēmas pārņemta programma "Atlantis", kuras mērķis ir uzlabot ieslodzīto personu dzīves kvalitāti, mudinot viņus uz pašattīstību, atkarības mazināšanu, personības izaugsmi un sevis pilnveidošanu, tādā veidā nodrošinot atgriezeniskās izmaiņas visās viņu dzīves jomās.

Tāpat darbā ar atkarību mazināšanu tiks izmantota no Norvēģijas Oslo cietuma pārņemtā programma "Pathfinder", kuras mērķis ir sākt ieslodzītā pārmaiņu procesu, uzturēt motivāciju, dot programmas dalībniekiem spēju pārvaldīt savu dzīvi labāk un vairs neļaut atkarībai un kriminālām darbībām noteikt viņu dzīvi, kas nozīmē sākt pārmaiņu procesu, kas tiek attīstīts tālāk rehabilitācijā ārpus cietuma.

Lai nodrošinātu to, ka visās ieslodzījuma vietās tiek izmantota vienota pieeja riska un vajadzību novērtēšanas dokumentācijas aizpildīšanā, ir svarīgi īstenot regulāras darbinieku apmācības. Līdz ar to tiks apmācīti 140 ieslodzījuma vietu speciālisti - resocializācijas daļu vecākie inspektori, sociālie darbinieki un psihologi -, kā arī 38 pieņemtie speciālisti, proti, sociālie darbinieki, psihologi, narkologi - psihiatri.

Grozījumi iekļauti valdības 29.marta sēdes darba kārtībā.