Robežas sakārtošanai un robežsardzes kapacitātes uzlabošanai nepieciešami 80 miljoni eiro

Valsts austrumu robežas sakārtošanai un robežsardzes kapacitātes uzlabošanai nepieciešami aptuveni 80 miljoni eiro un to vajadzētu izdarīt līdz 2020.gadam, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Ministrs atgādināja jau vairākkārt iepriekš pausto, ka pērn vairākkārt palielinājies nelikumīgo robežšķērsotāju skaits, tāpat aizturēti desmitiem nelegālo imigrantu kontrabandistu. Migrācijas ceļi mūsdienās ir mainīgi, tāpēc Latvijai ir jābūt gatavai, ka nelegālo imigrantu centieni nokļūt ES, šķērsojot Latvijas austrumu robežu, var turpināties.

Robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sakārtošanai un robežsargu kapacitātes uzlabošanai nepieciešami aptuveni 80 miljoni eiro, un tās sakārtošanu vajadzētu veikt līdz 2020.gadam. Ministrs cer, ka valdības apņemšanās stiprināt iekšējo drošību neizpaliks un šāda apņēmība rezultēsies arī lēmumos par finansējuma piešķiršanu robežsardzei. Viņš atgādināja, ka Igaunija jau ir apņēmusies savā austrumu robežā investēt aptuveni 75 miljonus eiro.

Kozlovskis arī norādīja, ka Latvijas robežsargiem sadarbība ar Krieviju nelegālās imigrācijas apkarošanā ir apmierinoša, taču to nevar vērtēt kā izcilu. Tāpat Latvijai ir sagatavots rīcības plāns imigrantu masveida pieplūduma gadījumā. Iestājoties šādiem apstākļiem, robežsargiem palīgā nāktu Zemessardze.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) savukārt atgādināja, ka kopumā žoga izbūve Latvijas-Krievijas robežas atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā, taču, pēc viņa domām, šādu posmu skaits ir jāpalielina. LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar būvnieku atzinumu žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Jau ziņots, ka 2015.gadā uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels nelikumīgo "zaļās" robežas pārkāpēju skaits - 476, kas ir trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad tika aizturēti 144 nelikumīgi robežšķērsotāji.

Pērn Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas aizturēja 301 robežpārkāpēju. Lielākā daļa bija Vjetnamas un Afganistānas pilsoņi, taču bijuši arī Krievijas, Irākas, Indijas, Pakistānas un Sīrijas iedzīvotāji. 2015.gadā Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas atklāja 83 viltotus dokumentus.

Pērn tika aizturēti vairāk nekā 87 cilvēki, kuri, iespējams, bija saistīti ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pār valsts robežu. Pret 66 no šiem cilvēkiem sākti kriminālprocesi, un 25 personas jau ir notiesātas - pārsvarā ar reāliem cietumsodiem.

Pamatā cilvēku kontrabandas rūpals ir organizēts - tajā iesaistījušies gan pavadītāji kaimiņvalsts pusē, gan sagaidītāji tepat Latvijā, gan tādi, kas nogādā imigrantus citās Eiropas valstīs. Šajā rūpalā iesaistījušies Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Polijas pilsoņi.