Āboltiņa: Situācija uz valsts austrumu robežas tiek kontrolēta

Par situācijas kontrolēšanu liecina arī to gadījumu skaita pieaugums, kad ir noķertas personas, kas nelegāli cenšas šķērsot robežu, norādīja komisijas vadītāja.

NDK skatīja Iekšlietu ministrijas kopā ar Aizsardzības ministriju sagatavoto, detalizēti izstrādāto ziņojumu par situāciju uz austrumu robežas, kurā minēti arī robežas nostiprināšanai veicamie pasākumi. Ziņojumā tāpat skarts jautājums par nepieciešamo darbību izmaksām. Komisijas sēdē tika uzklausītas amatpersonas ar mērķi gūt pārliecību, ka esam pasargāti no iespējamiem apdraudējumiem, norādīja Āboltiņa.

Kozlovskis arī informējis deputātus par tiem pasākumiem, kas Iekšlietu ministrijas ieskatā jāveic steidzamības kārtībā. NDK apsolīja savu atbalstu šo jautājumu risināšanā, un deputāti plāno rudenī aizbraukt uz robežu, lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Parlamentārieši saprot, ka nākamajos gados valsts budžetā būs jāatvēl nepieciešamais finansējums ieguldījumu veikšanai uz austrumu robežas, pauda komisijas vadītāja.

Komisijas sēdē austrumu robežas drošības jautājums tika skatīts kompleksi, ņemot vērā gan iespējamo militāro apdraudējumu, gan nepieciešamību novērst kontrabandu, kā arī pēdējā laika aktualitātes - patvēruma meklētāju - kontekstā. Āboltiņa arī uzsvēra, ka robežas drošība pirmkārt ir atbildība pret Latvijas iedzīvotājiem, tajā pašā laikā tāpat jāņem vērā, ka tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.

Kā ziņots, Valsts robežsardzes informācija liecina, ka 2015.gadā uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels nelikumīgo "zaļās" robežas pārkāpēju skaits - 476, kas ir trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad tika aizturēti 144 nelikumīgi robežšķērsotāji.

Pērn Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas aizturēja 301 robežpārkāpēju. Lielākā daļa bija Vjetnamas un Afganistānas pilsoņi, taču bijuši arī Krievijas, Irākas, Indijas, Pakistānas un Sīrijas iedzīvotāji. 2015.gadā Latvijas robežsargi uz Latvijas-Krievijas robežas atklāja 83 viltotus dokumentus.

Pērn tika aizturēti vairāk nekā 87 cilvēki, kuri, iespējams, bija saistīti ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pār valsts robežu. Pret 66 no šiem cilvēkiem sākti kriminālprocesi, un 25 personas jau ir notiesātas - pārsvarā ar reālu cietumsodu. Maksimālais cietumsods ir četri mēneši cietumā, un tajā faktiski ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi aiz restēm pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Apliecinājums tam, ka Latvijas robežsargi nespēj aizturēt visus nelegālos imigrantus, ir tas, ka Lietuva pērn pieprasījusi Latvijai uzņemt 150 cilvēkus un apgalvojusi, ka šie cilvēki šķērsojuši Latvijas robežu. Latvija no Lietuvas gan uzņēmusi tikai 90 cilvēkus, par kuriem gūta pārliecība, ka ar lielu varbūtību viņi šķērsojuši robežu Latvijā. Papildus tam Lietuvas un Polijas robežsargi uz abu valstu robežas konstatējuši vēl aptuveni 300 ārvalstniekus - pamatā Vjetnamas pilsoņus. Kā iepriekš minējis Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars, tieši vjetnamieši ir tā grupa, kas pērn visbiežāk mēģināja iekļūt Latvijā.

Lai arī lielā mērā šos skaitļus var nosaukt par spekulācijām, Garbars nevarot izslēgt iespēju, ka reālais cilvēku skaits ir krietni lielāks. Papildus tam Krievija apgalvo, ka aizturējusi aptuveni 300 cilvēkus, pirms tie mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu, savukārt Baltkrievija apgalvo, ka aizturējusi 170 cilvēkus, pirms tie šķērsoja Latvijas robežu.

Šogad divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem mēnešiem Valsts robežsardze aizturējusi kopumā jau 16 cilvēkus par nelikumīgu robežas šķērsošanu.