Grāmata var būt ne tikai autora iztēles un fantāzijas auglis, bet arī tās radītāja empīriskais redzējums. Ar šādu moto Ķīpsalas izstāžu zālē notika gadskārtējā izstāde Grāmata 2016.
Pasākuma laikā notika paplašināta kultūras programma, kurā pirmoreiz apzināts uzsvars likts ne vien uz daiļliteratūru, bet arī uz dažādu veidu dokumentālajām (nonfiction) grāmatām: vēsturnieku darbiem, pētniecisko un polemisko literatūru, populārzinātniskajām un izglītojošajām grāmatām, ceļojumu literatūru, biogrāfijām.
Interesentus iepazīstināja ar autora un Neatkarīgās žurnālista Imanta Liepiņa jaunāko pētījumu Nāvējošie gaisa dārzi. Kas saista oligarhus, miljardierus, slepkavceltniekus, deputātus un Kremli ar 54 cilvēku bojāeju Zolitūdē?
«Ilgstoša dokumentu viltošana būvdarbu gaitā, naudasmaisu un viņu lobistu spiediens uz Latvijas valsti, ar Kremli saistīta nauda Zolitūdes objektā, sistemātiska valsts organisma noārdīšana peļņas maksimalizēšanai un izvešanai uz ofšoriem, 35 eiro un 55 centu naudassods par noziegumiem, kas noveduši pie 54 cilvēku nāves un vēl citu sakropļošanas,» – šādi autors cenšas ieintriģēt savu lasītāju par savu darbu.
Pasākumā notika arī publiska diskusija starp vairākiem dokumentālā žanra autoriem un viņu redaktoriem, kurus vieno pieeja – darbu pamatā likt patiesus faktus. Bez Imanta Liepiņa piedalījās Guna Roze, kuras romāns 101. kilometrs. Padomju kauna zona iznāca pagājušā gada nogalē, bet paguva iekļūt 2015. gada desmit vispārdotāko grāmatu topā.
Kā autors izstādē pirmo reizi debitēja uzņēmēju elites vidū pazīstamais zvērinātais advokāts Jānis Zelmenis – nodokļu plānošanas, trastu un komerctiesību speciālists. Viņš nesen pabeidzis darbu pie ekonomikas grāmatas Turības svārsts, kurā dziļi analizē, kāpēc Latvijai ir tendence atdot vērtīgus īpašumus par sviestmaizi ārzemniekiem un pēc tam brīnīties, ka nav naudas pensijām un algām.
Bez dokumentālā žanra izstādē bija vērojami arī citi pašmāju literātu centieni. Kā latviešu atbilde Dena Brauna lielpārdokļiem (e.g. da Vinči kods) Grāmatu izstādē 2016 prezentēts rakstnieka, Neatkarīgās žurnālista un kritiķa Arno Jundzes jaunais romāns Bergs un relikviju mednieki.
Grāmata ir kārtīgs trilleris, kurā galvenie varoņi – divi latvieši – šķetina senas pagātnes leģendas no Mozus laikiem, lai atrastu apslēptos dārgumus un tādējādi izglābtu savas dzīvības. Darbība norit Venēcijā, Romā un, protams, Latvijā. Grāmata ir viena no apgāda Zvaigzne ABC konkursa Nacionālais bestsellers uzvarētājām, saka literatūrzinātniece Bārbala Simsone. Pirms diviem gadiem izsludinātais romānu konkurss Nacionālais bestsellers izpelnījās lielu atsaucību, tam tika iesniegti vairāk nekā 80 romāni.
Pārsteigumu raisījis Arno Jundzem netipiskais trillera žanrs, kas latviešu literatūrā kopumā ir reti sastopams. Pats A. Jundze atklāj, ka viņam iecere ko tādu uzrakstīt bijusi jau labi sen, bet tieši konkurss devis īsto impulsu.
«Tas būtu tikai jauki, ja rakstnieki vairāk pievērstos šim nosacīti vieglajam žanram, kas patiesībā ir ļoti grūts žanrs, kas ir drāmu, dēku romāni, kriminālromāni, lai mums būtu tā latviskā vide arī literatūrā. Citādi es kā lasītājs esmu piekusis no tā, ka visa darbība notiek kaut kādā sasodītā un tālā Amerikā un tur ir kaut kādas reālijas, ko mēs vispār nesaprotam,» pārliecināts Arno Jundze.
