Pirmā diena Londonas Starptautiskajā grāmatu izstādē Latvijai beigusies negaidīti veiksmīgi.
Izcilības balvas
Otrdienas vakarā mūsu valsts grāmatniecība saņēma trīs Londonas grāmatu izstādes Starptautiskās izcilības balvas. Par labāko bibliotēku konkurencē ar Norvēģijas, Dānijas un Brazīlijas bibliotēkām tika atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka. Labākās mācību literatūras izdevniecības tituls Baltijas valstīs tika piešķirts apgādam Zvaigzne ABC. Savukārt apgāds Dienas grāmata saņēma balvu kā labākais Baltijas valstu pieaugušo literatūras izdevējs.
KOPĒJAIS STENDS. Aplī izveidotais triju valstu kopīgais stends ļauj latviešiem, lietuviešiem un igauņiem mierīgi dzīvot katram savā republikā / Foto: Arno JUNDZE
Interese ir
Kā jau ziņots iepriekš, Baltijas valstis Londonas Starptautiskajā grāmatu izstādē izbauda īpašo viesu valsts statusu. Grāmatu tirgus pirmajā dienā varēja labi novērot to, ka oficiālās programmas pasākumi ar baltiešu piedalīšanos izraisa lielu interesi. Piemēram, Baltijas valstu grāmatu izdevēju pasākumā, kurā Latviju pārstāvēja Renāte Punka, brīvas vietas atrast nevarēja, un šī nu galīgi nebija tā reize, kad diskusiju auditoriju veidotu, piemēram, triju Baltijas valstu diaspora Londonā. Šis bija klasisks Eiropas grāmatu profesionāļu pasākums ar tipiskiem profesionāļu jautājumiem.
PAMANĀMA. Baltijas valstu kopīgi pieņemtā vizuālā identitāte ir labi ieraugāma grāmatu tirgū. Šis ir skats no balkona uz galveno ekspozīcijas paviljonu, kas, neraugoties uz izmēriem, patiesībā ir ļoti maza Londonas izstādes daļa / Foto: Arno JUNDZE
Šāda interese par Baltijas valstīm nedaudz pārsteidz, jo kopējā aina Eiropā nebūt neliecina baltiešiem par labu. Informācijas par Latviju, Lietuvu un Igauniju Eiropā un citur ir diezgan maz. Daļa vainas te noteikti jāuzņemas arī pašām Baltijas valstīm, kas ne visai rūpējas par savu kultūru atpazīstamību - izstāde tāpēc ir laba iespēja pastāstīt par sevi. Salīdzinot ar pēdējos gados novēroto, jāsecina, ka šogad Londonas Starptautiskajā grāmatu tirgū par baltiešiem interese ir varbūt pat lielāka nekā pērn par poļiem. To apliecina arī izstādes pasākumi, kas notiek Londonā ārpus izstāžu kompleksa Olimpija sienām. Piemēram, 9. aprīļa lasījumi Britu bibliotēkas Zinību centrā, kuros piedalījās Nora Ikstena, Kristina Sabaļauskaite un Mikhels Muts, izraisīja tādu drūzmēšanos, ka lielākā daļa publikas pasākumā nevarēja iekļūt, tajā bija vienkārši pārāk maz vietas, un daudzi gribētāji palika aiz durvīm.
Intriga ap introvertajiem
Ļoti provokatīva šogad ir Baltijas stenda reklāma, kas izvietota vienīgajās klusajās izstāžu centra telpās - tualetēs. Kāds par to smejas, kāds jūtas sašutis, bet visi Londonas Starptautiskā grāmatu tirgus apmeklētāji, grib to vai negrib, uzzina, kur atrodams introverto latviešu stends. Reklāmu fotogrāfijas jau otrdienas rītā apceļoja sociālos tīklus, var sagaidīt, ka diskusijas par šo kampaņu turpināsies vēl ilgi, jo gan jau arī paši latvieši notiekošo interpretēs dažādi. Tomēr faktu, ka mūsdienu selfiju laikmetā neparastas kampaņas, kurās iespējams fotografēties, izraisa uzmanību, ko londonieši introverto akcijā pamanīja jau pērn, šogad izstādē pārķēruši arī amerikāņi. Jaunās Džeimsa Patersona un Bila Klintona grāmatas reklāmai tiek izmantota Baltā nama ovālā kabineta kopija. Tajā katrs izstādes apmeklētājs var nofotografēties prezidenta Klintona krēslā.
OVĀLAIS KABINETS. Kamēr Džeims Patersons ar Bilu Klintonu reklamē jauno grāmatu, šo rindu autors izmantoja iespēju pasēdēt ASV prezidenta krēslā Londonā / Foto: Arno JUNDZE
Baltijas valstu stends
Veidojot Baltijas valstu stendu, tika lauzts ne mazums šķēpu, tomēr kopumā ekspozīcija ir izdevusies. Īpaši veiksmīga tā ir latviešiem, kuri sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ labi pamanāmi jau pa gabalu. Trijās daļās sadalītā telpa ir pietiekami vienota, tomēr katra valsts mājo savā teritorijā, un dizaineri atraduši cienījamu veidu, kā tām līdzāspastāvēt. Grāmatu ziņā ekspozīcijās valda līdzsvars. Pirms dažiem gadiem valdīja diezgan nervoza atmosfēra, vai būs ko izstādīt, bet tagad praksē ir pierādījies, ka Londonā nemaz nav iespēju izlikt visu, kas pēdējo gadu laikā no latviešu literatūras izdots citās valodās ārvalstīs. Tomēr grāmatu daudzums pilnībā atbilst izstādes specifikai. Tiesību pārdošana te ir pirmajā vietā. Šī nav izstāde, kur līdzīgi Frankfurtei viesu valstis izliek tonnām grāmatu.
Tas, ka baltieši šogad ir goda vietā, labi pamanāms jau no ielas. Rakstot par pērno Londonas Starptautisko grāmatu izstādi, prognozēju, ka baltiešiem izdevies izstrādāt labi pamanāmu vizuālo identitāti, kas toreiz reklāmās bija ievērojami pārāka par 2017. gada viesu valsts Polijas vizuālo identitāti. Arī šogad «jocīgie burti» ir tiešām pamanāmi un pievērš uzmanību. Vai baltiešu stratēģija atmaksāsies? To varēsim redzēt pēc pāris gadiem, jo tā ir vēl viena Londonas Starptautiskās grāmatu izstādes specifika - šeit ir izveidota sistēma, lai viesu valstīm būtu iespēja atvest nezināmu literatūru un ieinteresētu par to britu izdevējus. Ļoti uzteicams, ka Londonā bija arī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas delegācija ar Daci Melbārdi priekšgalā. Tā ir ierasta prakse, ka grāmatu izstādes apmeklē augsta ranga politiķi, un skaitās pat dīvaini, ja tādu nav.
Ārpus stenda
IZDEVĒJU DEBATES. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītājas Renātes Punkas uzstāšanās izdevēju debatēs. Auditorija pilna un klausās / Foto: Arno JUNDZE
Protams, ka Londona ir Londona. Šī ir viena no lielākajām grāmatu izstādēm Eiropā ar visu no tā izrietošo kņadu un murdoņu. Tomēr atšķirībā no citu valstu izstādēm, kur liela nozīme ir vienkāršajai publikai - lasītājiem un grāmatu faniem, kas cer ieraudzīt savus iemīļotos rakstniekus, Londona piesaista galvenokārt nozares speciālistus, ierindas grāmatu cienītāju te tikpat kā nav. Izdevēju, aģentu, poligrāfijas speciālistu drūzma te ir neaprakstāma. Šeit izstādās neskaitāmas valstis un izdevniecības - stendu saraksts ir tik garš, ka nav jēgas apgrūtināt lasītājus ar statistiku, Latvijas mērogiem tā nav īsti aptverama. Trijās dienās grāmatu pasaule iespringst, lai veiktu darījumus, no kuriem atkarīgs, kādas grāmatas mēs visi lasīsim tuvāko gadu laikā.
BRITU ATBALSTS. British Council ir viena no organizācijām, kas palīdz viesu valstīm izveidot savu programmu Londonā. Šie ir britu sagatavotie bezmaksas bukleti par Latviju, Lietuvu un Igauniju / Foto: Arno JUNDZE
Londonai nav īpaši raksturīgas pārmērības ekstravagantu stendu formā, nav arī tik daudz literatūras zvaigžņu kā Frankfurtē, kur veiksmes gadījumā vari ieraudzīt rakstniekus, ko pielūdz un apbrīno visur pasaulē. Tomēr autori te ir - un šogad no lieliem plakātiem uz tirgus viesiem noraugās arī Nora Ikstena. Viņi te mazāk lasa savus darbus, bet vairāk debatē par dažādām problēmām. Protams, milzīgajā metropolē šajā laikā notiek neskaitāmi pasākumi, jaunu grāmatu atvēršana, tostarp arī lasījumi. Savukārt, ja interesē globāli jautājumi, piemēram, The Bookseller Daily, kuru izstādē dala bez maksas, zvana trauksmes zvanus par vēl kādu iepriekš pat sapņos nenosapņotu problēmu, ko var izraisīt breksits. Proti, to, ka pēc britu izstāšanās no Eiropas Savienības milzu sastrēgumi autortiesību dēļ var rasties grāmatu tirgotājiem, jo izdevumi, kas Lielbritānijā ienāca kā normāla vienota tirgus sastāvdaļa, turpmāk britiem licencēšanas nosacījumu dēļ varētu nebūt pieejami.
INTROVERTAIS. Introvertais latviešu rakstnieks Londonā atzīmējies pat grāmatu izstādes tualetēs. Kāds par to smejas un ir sajūsmā. Kāds jūtas sašutis, bet gan vieni, gan otri dodas apmeklēt Baltijas valstu stendu - informācija, kur meklēt, norādīta šajās kontroversiālajās reklāmās / Foto: Arno JUNDZE
