Londonā noslēdzies starptautiskais grāmatu tirgus

OLYMPIA. Vecais labais izstāžu komplekss, kas pārdzīvojis karus, pamestības posmus un pat cietuma periodu, atvadās no grāmatu profesionāļiem līdz nākamā gada izstādei, kas notiks no 12. līdz 14. martam © Arno Jundze

Londonas Starptautiskās grāmatu izstādes otrā un trešā diena savā ziņā bija vienas elpas vilciena turpinājums pirmās dienas straujajiem notikumiem. Brīdī, kad Neatkarīgās lasītāji saņems laikrakstu, tas viss būs kļuvis par vēsturi, nākamā izstāde notiks 2019. gada 12.–14. martā, un tas jau atkal būs svarīgs uznāciens latviešu literatūrai.

No mūsu autoriem izstādes turpinājumā vislielāko slodzi nācās izturēt Norai Ikstenai, kurai līdzās debatēm britu penkluba stendā šajās dienās nācās piedzīvot vairākas intervijas, tostarp intervijas BBC radio un televīzijā. Izdevējas Vijas Kilblokas intervija The Star of the East lasāma Bookseller jaunākajā numurā. Droši var apgalvot, ka Latvijas vārds Londonas grāmatu pasaulē noskanējis plaši un pozitīvā nozīmē. Valsts reputācijai tas dod krietni vairāk nekā nebeidzamie banku skandāli.

ILUSTRATORU IZSTĀDE. Nelielā Baltijas valstu grāmatu mākslinieku izstāde atsvaidzināja grāmatu biznesa visnotaļ izturēto un sterilo vidi, kur dominē tiesību tirgus un dažādu darījumu slēgšana / Arno Jundze

Liela interese ir vērojama arī par Baltijas valstu bērnu grāmatu un komiksu mākslinieku izstādi bērnu paviljonā. Cilvēki, kas nebūt nav vienkārši garāmgājēji, bet ar bērnu grāmatu izdošanu saistīti speciālisti, nāk, skatās, kaut ko atzīmē savos blociņos un planšetēs, varbūt tāpēc, ka šādas izstādes biezāk vērojamas Boloņas, nevis Londonas grāmatu mesēs. Arī literārajiem aģentiem darba šogad ir daudz. Stenda Latvijas daļā visi galdiņi lielākoties ir aizņemti, pārrunas rit pilnā sparā. Ja salīdzina ar nesenu pagātni, aktivitātes šajā ziņā ir, iespējams, pat trīskāršojušās. Protams, izstāde nav brīdis, kad iespējams raportēt par noslēgto līgumu daudzumu, jo, tāpat kā cāļus skaita rudenī, par sekmīgi pārdotajām tiesībām tā īsti var runāt tad, kad izdotas grāmatas. Reizēm - līdz paiet vairāki gadi. Tomēr kopumā var teikt, ka latviešu uzdevums ir no šā lielā britu grāmatu biznesa pasākuma dabūt maksimālo izdevīgumu sev un viņi to arī nekautrējoties mēģina izspiest.

UZSTĀŠANĀS MARATONS. Nora Ikstena Londonā bija pieprasītākā baltiešu rakstniece. Diskusijas, lasījumi, intervijas tiešraidē un rakstošajiem medijiem - tā bija viņas ikdiena nedēļas garumā / Arno Jundze

12. marts bija Londonas Starptautiskās grāmatu izstādes pēdējā diena, bet tas nenozīmē, ka ar to arī beidzas latviešu autoru aktivitātes. Tās turpināsies visa gada garumā, piedaloties festivālos, grāmatu prezentācijās, lasījumos. Arī šīs nedēļas nogalē latviešu literatūras pasākumu Londonā ir krietni vairāk nekā Rīgā. Dažādās pilsētas vietās uzstāsies Dace Rukšāne, Svens Kuzmins, Kārlis Vērdiņš, Kristīne Ulberga, Maira Dobele, Inga Ābele u.c., notiks stāstu krājuma The Book of Riga prezentācija un Imanta Ziedoņa fonda Viegli pasākums.

Ja distancējas no baltiešu tēmas, Londonas Starptautiskajā grāmatu izstādē šogad uzmanību piesaistošs šķita arī ar zinātni saistīto izdevniecību klāsts. Te nu bija ļoti vērtīgi apstaigāt daudzo universitāšu apgādu stendus un pavērot plašo to intelektuālo grāmatu klāstu, kas iepazīstina ar dažādu jomu pētījumiem. Salikti vienuviet, tie bija aizņēmuši teritoriju, ko varētu salīdzināt ar mūsu grāmatu izstādi Ķīpsalā. Galīgi nevar apgalvot, ka visa zinātne pārcēlusies uz dzīvi internetā, kā to apgalvo daži zinātnes eksperti Latvijā. Drīzāk gan jāsaka, ka šoreiz Londonā bija salīdzinoši maz ar zinātnes atklājumiem saistītu brīnumu grāmatniecības jomā. Interaktīvo ekrānu un mirguļojošo ikonu laiks šķiet ir pagājis, un tos izmantot pat nešķiet labais tonis. Grāmata ir grāmata papīra formātā. Pavisam miegaina atmosfēra valdīja stendā, kuru rotāja plakāts par Harija Potera 20. dzimšanas dienu. Tā vien šķiet, ka Londona 2018 savā ziņā ir brīdis, kad pasaules grāmatniecībā mainās modes virzieni un tendences. Šis nav sliktākais laiks, kad mēģināt iespraukties piesātinātajā un pārsātinātajā angļu valodas literatūras tirgū.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.