Latvijas vēsturē vēl nekad nav fiksētas radona gāzes izraisītas problēmas – pārsniegts dabiskais radiācijas starojums dzīvojamajās mājās un ar to saistītas veselības problēmas iedzīvotājiem. Tomēr vides institūcijas gadu no gada turpina tērēt savus un svešus līdzekļus radona pētīšanai.
Formāli pieskatīt radonu prasa Eiropas Padomes direktīva, taču nenoliedzami funkcionārus aizrauj arī iespēja apgūt dažādu projektu naudu. Gan no Latvijas, gan ārzemju fondiem. Pirmais plašais radona pētījums Latvijā tika veikts jau pirms 21 gada. Tā gaitā tika kartēta visa valsts teritorija, nekur neatrodot radiācijas dabiskā fona pārsniegumus. Tagad šis pētījums ir norakstīts kā statistiskās metodoloģijas ziņā nemoderns, un taisīti tiek arvien jauni pētījumi, priekšprojekti, rīcības plāni, apstrādājot pēc būtības neeksistējošu problēmu. Latvijas iedzīvotājiem mājas vajadzētu uzbūvēt no Skandināvijā iegūtiem granīta bluķiem, lai vajadzētu satraukties par radona gāzes kaitīgo ietekmi. Taču pastāvošie būvniecības normatīvi Eiropas Savienībā liedz izmantot radioaktīvus būvmateriālus.
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāju mājokļos pastāvētu dabiski radiācijas draudi. To apzinās arī vides institūcijas, kas īsteno jaunos radona pētniecības projektus. Kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pagājušajā gadā sāka reklamēt savu maksas pakalpojumu – radona līmeņa mērīšanu, paziņojot, ka «Latvijā pastāv radona gāzu bīstamība», Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no savas padotības iestādes pieprasīja paskaidrojumus. Cilvēkus biedēt nedrīkst! Tagad, aicinot pieteikties uz bezmaksas piedalīšanos radona mērīšanā, cilvēkus vairs nebiedē.
Te jāpaskaidro, ka pašlaik vienlaikus tiek īstenoti divi radona pētīšanas projekti un vēl viens tiks sākts nākamgad. Valsts vides dienests Starptautiskās atomenerģijas aģentūras finansētā pētījumā līdz decembrim 500 Latvijas mājsaimniecībās tiks izvietoti radona detektori – tādi mazi, melni plācenīši. Tie ir zviedru ražojuma, un zviedri arī pēc tam tos analizēs. Viņiem no projekta tātad tiek lielāks labums. Atvēlētā summa ir 10 000 eiro.
Līdztekus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par 21 000 eiro pēta radona klātbūtni dzeramā ūdens ieguves objektos, un tā gan ir Latvijas nauda – Vides aizsardzības fonda līdzekļi. Pašlaik ir izpētīti objekti Stendē, Pastendē un Jelgavā. Dabiskais radiācijas fons tur ir desmit un vairāk reižu mazāks par maksimāli pieļaujamajiem 100 bekereliem litrā, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Arī 2014. gadā radons tika pētīts – par 9000 eiro tika uztaisīta radona riska prognožu karte.
Ar šiem trim pētījumiem nekas vēl nebeigsies. Radiācijas drošības centra projektu koordinators Andris Romanovs Neatkarīgajai pavēstīja, ka nākamgad atkal jaunā projektā radona līmenis tiks mērīts darbavietās un publiskajās ēkās.
Savukārt tālāk visai šai mērīšanai un pētīšanai līdz 2018. gadam jāvainagojas ar Radona rīcības plānu Latvijai, ko sacerēs speciāli izveidota darba grupa. Nepieciešamības gadījumā tajā tiks iekļauti ieteikumi starojuma samazināšanai ēkās.
Protams, radonā norakstītās summas salīdzinājumā ar citiem vides naudas tērēšanas projektiem nav lielas, tomēr iedzīvotājiem pret šīm aktivitātēm jāattiecas ar piesardzību vēl kāda cita iemesla dēļ.
Valsts vides dienesta amatpersonas norāda, ka Latvijas gadījumā par to vēl pāragri runāt, bet citās valstīs radona mērīšana ir obligāta sastāvdaļa celtniecības procesā. Un, kā zināms, ikviena birokrātiska prasība būtiski sadārdzina mājas uzcelšanu.
